Zatlers rosina diskusiju par vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu

Jau janvārī V.Zatlers rosinās sākt par to diskusiju Stratēģiskās analīzes komisijā, kā arī Konstitucionālo tiesību komisijā, lai ieklausītos ekspertu domās. Jaunā gada uzrunā, uzskaitot 2009.gada galvenos uzdevumus, Valsts prezidents V.Zatlers arī sacīja: "Jāturpina darbs pie demokrātijas principu nostiprināšanas — jāsāk diskusija par vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu, lai katrs vēlētājs justos pārliecināts, ka tieši viņa ievēlētais deputāts pārstāv viņa intereses." Prezidents arī aicināja jaunus cilvēkus nākt politikā, ar ko bija domājis jaunos uzņēmējus, pasniedzējus, inženierus, ekonomistus. "Latvijai ir nepieciešamas jaunas idejas, augsta politiskā kultūra un spēcīga konkurence politikā! Jo aktīvāk iesaistīsimies politikā, jo ātrāk mainīsies mūsu valsts," gadumijā sacīja V.Zatlers. No prezidenta pārstāvju sacītā izrietēja, ka viens no iemesliem, kāpēc V.Zatlers nesteidzas atsaukties mudinājumiem rosināt Saeimas atlaišanu, ir tas, ka V.Zatleram, tāpat kā iepriekšējās prezidentūras laikā Vairai Vīķei–Freibergai, nav pārliecības, ka nākamo Saeimu varētu ievēlēt kvalitatīvi labāku un ka tas patiešām būtu jauns pieteikums politikā. Prezidents neesot domājis vēlēšanu sistēmas maiņu un pāreju, piemēram, uz mažoritāro sistēmu, par ko būtu ļoti rūpīgi jādiskutē, bet gan esošās sistēmas pilnveidošanu, liecināja viņa pārstāvju sacītais. Prezidents ir licis saprast, ka problēmas valstī ir dziļākas un runa nav tikai par ekonomisko krīzi, bet vienlaikus pārveidojumi ir nepieciešami arī politiskajā sistēmā un kultūrā, lai atjaunotu sabiedrības ticību valsts varai. Pārmaiņas varētu ietvert arī "lokomotīvju" principa izskaušana, kad atsevišķi līderi kandidē visos vēlēšanu apgabalos, ko jau rosināja atcelt vairākas partijas. Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Ikstens no prezidenta vēlētos dzirdēt lielāku konkrētību. "Ir jauki, ka Valsts prezidents par to ir ierunājies. Taču tas jau sāk izskatīties pēc Zatlera stila — kaut ko darīt vajag, bet ko — īsti nav skaidrs. Šo nostāju derētu precizēt," Dienai sacīja J.Ikstens. Viņaprāt, jauna vēlēšanu sistēma pati par sevi neko neatrisinās, ja politiķiem netiks radīta sajūta, ka viņiem būs jāatbild par saviem darbiem — iespējams, arī ar zaudētu pārstāvniecību parlamentā. Un to var panākt tikai ar Saeimas vēlēšanām, uzskata J.Ikstens, kas risinājumu redz parlamenta atlaišanā. Par to, ka pēc ievēlēšanas politiķi nejūtas atbildīgi, liecina ne tikai viņu nerēķināšanās ar sabiedrību, bet arī politiskās piederības maiņa — 9.Saeimā jau desmit deputāti vairs nepārstāv partiju, no kuras ievēlēti. Daudz ir runāts arī par partiju atkarību no ietekmīgiem cilvēkiem un to interesēm. Paziņojumā presei Sabiedrības citai politikai valdes loceklis Artis Pabriks sacījis: "Latvijas politiskajai sistēmai, kas ir bēdīgi slavena ar varas ļaunprātīgu izmantošanu, būs ļoti jāuzmanās, lai kādam neniezētu nagi kaut ko iebāzt savā kabatā. Ja tas notiks, tad lai Dievs stāv klāt koalīcijas partijām, jo sabiedrība to vairs nepiedos. Ja līdz pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā nekas nemainīsies, varēsim redzēt pašreizējās politiskās elites norieta sākumu un jaunas elites veidošanos. Situācija varētu būt līdzīga kā Eiropā 1968. gadā, kad notika politiskās paaudzes maiņa." Viņa un prezidenta domas saskan nostājā, ka pārmaiņas ekonomikā un politikā ir savstarpēji saistītas.