Zema uzticība medijiem

Ja mēdiji pausu patiesu informāciju, vēl varētu ticēt, bet- pavisam nesen saskaros ar n tajām nepatiesībām- runa iet par nesen pieņemto likumprojektu par kaušanām.Mēdiji apgalvoja, ka Latvijā tiks veikti rituāli, kuru laikā lopiņus ziedos kādiem tur nebūt ticīgo mērķiem.Izrādījās, ka būs atļauta gaļas ražošana ticīgajiem pārtikai.

Bet es brīnītos, ja būtu lielāks uzticības procents. Mēdīji ir sabiedrības spogulis un nu kurienas tad radīsis tie tīrie , pūkainie žurnālisti, kuri būs spējigi objektīvi, gudri , dziļi un godīgi atspoguļot notikušo valsti. Par piemēru , ziņu parraides programma LNT televīzīja: principā vieni histēriski gliedzieni par to, ka viss ir slikt un tikai nogriež naudu. Kāpēc tā vietā, lai pateiktu ka kārtējo reizi samazināja-nogrieza skolotāju vai ārstu algu, (tā ir puspatiesība, tiek pateikta tikai daļa) pateikt veicot ekonomiskās izmaiņas valstī valdība bija spiesta smazināt algas, lai tūvākā nākotnē ātrāk mēs izzietu no krīzes un atgrieztos pie normāliem dzīves apstākļiem (kas pēc būtības ir objektīvi un patiesība)...... . Bet tas jau nekad nēatskan, acīm redzams LNT ir dota komanda sēt sabiedrībā negatīvismu. Plašos vilcienos cilvēki to redz un saprot, rezultātā arī uzticības procents medījiem ir zems.

Droši vien tas ir tāpēc, ka mēdijos visu laiku izskan pretēji viedokļi par notiekošo valsī un ierindas lasītājs un skatītājs: 1) vairs neorientējas situācijā, jo lai pats spriestu, parasti viņam par maz personīgās pieredzes un domāt arī ir jāmāk, ko ne visi spēj; 2) tauta jau kopumā, konkrēti zina to, ko mēdiji nemaz nezina, bet nekad to publiski nestāstīs tiem, citādi dabūs no tā ciest, kā saka - ja zini par daudz, tad labāk izliecies, ka nezini, mierīgāk gulēsi.