Gadījumos, ja ir vētra vai plūdi, šis skaits varot pat vairākas reizes pieaugt, skaidroja VUGD Zemgales reģiona Sakaru punkta vadītāja Ksenija Bendzule-Zālīte. Viņa gan atzina, ka, diemžēl, teju puse zvanu bieži esot maldinoši.
“Parasti tie ir bērni, kas muļķīgi jokojas, vai vienkārši piezvana un klusē,” pastāstīja viena no 112 operatorēm.
”Ja jokotāji turpinot atkārtoti, tad mēs pieņemam mērus, lai zvanītājs tiktu sodīts vai vismaz brīdināts par sodu,” skaidro K.Bendzule-Zālīte. Savukārt tiem, kam var ienākt prātā ziņot par viltus bumbu skolā vai darbavietā, 112 centra vadītāja iesaka savu rīcību kārtīgi apdomāt, jo 112 centrs telefonā redz Lattelekom abonentu dzīvokļa numuru ar adresi vai aptuvenu atrašanās vietu zvanītājiem pa mobilo tālruni.
Abas pēdējās minētās iespējas bieži palīdzot arī nelaimē nonākušajiem. Piemēram, ja cilvēks satraukumā vai ārkārtas situācijas iespaidā nepaspēj nosaukt adresi, Lattelekom abonentiem to redz, savukārt zvanītājam pa mobilo telefonu iespējams noteikt viņa aptuveno atrašanās vietu. Atrašanās vietas precizitāte gan dažādiem mobilo sakaru operatoriem esot atšķirīga un tā ir atkarīga no sakaru torņu izvietojuma un iespējām, skaidro K.Bendzule-Zālīte.
Gadījumos, kad zvanītājam vajag tikai un vienīgi mediķu palīdzību, ērtāks varētu būt arī NMP tiešais tālrunis 113, taču ja ir runa par negadījumu vai nozieguma upuri, labāk zvanīt uz 112, jo tad līdztekus mediķiem, iespējams, jāierodas arī glābējiem vai policistiem, stāsta K. Bendzule- Zālīte.