"Un uz tāda pamata vajadzētu veidot saskarsmi visās jomās, lai varam beidzot sākt dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Šajos divdesmit gados tas nav izdevies, un tas ir ļoti garš laiks."Viņa esot nonākusi pie pārliecības, ka mūsu valstī jau no kāda 1985.gada ir kādi ārkārtēji apstākļi. Bet, ja ir ārkārtēji apstākļi, tie prasa ārkārtēju rīcību."Tagad, piemēram, kultūras cilvēki ietekmē ļoti mazu cilvēku loku. Tirāžas avīzēm ir mazas, manām grāmatām arī. Mēs varbūt ietekmējam tikai domubiedrus. Nav tās iespējas, kam vajadzētu būt inteliģences pienākumam - ietekmēt virzību," stāsta A.Žīgure.Viņa uzskata, ka citur pasaulē ieklausās inteliģences domās, bet Latvijā valda nauda. Pēc rakstnieces domām, Latvijā vēsturisko apstākļu dēļ gadījās tā, ka ļoti jauni cilvēki nokļuva augstos amatos, tos nenopelnījuši, bez pieredzes, turklāt bija daudz tādu nelaimīgu gadījumu, kad viņiem nebija kritiskas attieksmes pret sevi. Viņi nesaprata, ka tas ir tikai vēstures vilnis, kas viņus ir uzšāvis gaisā, un ka tagad ļoti ātri jāapgūst tas, kas citkārt jau būtu bijis jāzina.A.Žīgure domā, ka to, piemēram, varēja iemācīt ārlatvieši, kā viņa dēvē trimdas latviešus. Viņas vērtējumā atjaunotajai, neatkarīgajai Latvijai vajadzētu vairāk izmantot ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu garīgo potenciālu.Viņa arī saskata būtisku atšķirību starp mūsdienu prombraucējiem un emigrāciju - tagad, kaut laiki ir citi, apstākļi nesalīdzināmi, saka: mīlu Latviju, atgriezīšos pēc gada vai diviem, ja te kļūs labāk. Tie aizbraucēji domāja izturēt, lai atgrieztos un uzbūvētu no jauna. Tomēr atgriezties viņi nevarēja, jo padomju sistēma bija nepieņemama, secina A.Žīgure. "Mums, kas tajā valstī esam dzīvojuši, bija savādāk. Mēs nezinājām. Ir Platona slavenais salīdzinājums par alu un ideju atspulgiem uz tās sienas. Mūsu gadījumā varētu iedomāties, ka cilvēkus sadzina tumšā tunelī. Tur piedzimst nākamā paaudze, kas neko nezina par dzīvi ārpus tuneļa. Atgriezties pasaulē 90.gados bija ļoti grūti. Mums bija atmiņas no tiem laikiem, kad tunelī iegājām, bet pasaule bija ļoti mainījusies. Un tagad cilvēki šeit saka - valsti nemīlam..." secina rakstniece.
Visu Zanes Radzobes interviju lasiet sestdienas Dienā.