Zīles lēmums attālināties no vadības VL-TB/LNNK reitingus neietekmēšot

gada. Viņš apzināti ieturējis distanci un nav koķetējis ar iespēju ienākt Latvijas politikā."Varbūt tas ietekmēs kādu individuāli noskaņotu Zīles fanu klubu, ja tāds ir, bet domāju, ka tāda vairs nav. Ir cilvēki, kuri ir zinoši un analizē, kas notiek partijā, kuri ir lojāli vēlētāji, bet tādu nav daudz. Tā saucamie ierindas vēlētāji, kas par politiku interesējas epizodiski, tādas lietas pat nepamana," paskaidroja sociologs.Freimanis gan norādīja, ka no malas ir grūti vērtēt gaisotni partijas iekšienē, tomēr manāms, ka apvienībā "tēvzemiešu" loma paliek mazāka."Latvijas faktu" direktors uzsvēra, ka Nacionālās apvienības lēmums par premjera amata kandidātu virzīt Gaidi Bērziņu un ne vairs Zīli arī satur vairākus vēstījumus."Pirmā ziņa, ka Zīle, kā viņš pats saka, paiet malā, pasperot vēl vienu soli nost no jaunās apvienības. Otrs signāls, ka, prognozējot salīdzinoši labus panākumus gaidāmajās vēlēšanās, procentu barjeras pārvarēšana ir droša, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, Zīle grib visiem spēkiem izvairīties no tās iespējamās situācijas, ka pie kaut kādiem koalīcijas kompromisiem viņam varētu piedāvāt premjera amatu," sacīja sociologs.Jau ziņots, ka Zīle nolēmis atkāpties no Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja amata un to viņa vietā ieņems tēvzemietis Gaidis Bērziņš. Zīle uzskata, ka Bērziņam kā apvienības premjera amata kandidātam jābūt arī tās līdzpriekšsēdētājam.Avīze "Diena" trešdien vēstīja, ka no eiroparlamentārieša Zīles sacītā varējis nojaust, ka viņa lēmums nav saistīts tikai ar pragmatiskiem apsvērumiem. Zīle, kurš 11.Saeimas vēlēšanās pats nestartē, esot sarūgtināts arī par to, ka attiecības apvienībā nav izveidojušās pietiekami koleģiālas.Zīle sarunā ar aģentūru BNS trešdien norādīja, ka turpina būt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes priekšsēdētājs, bet, kādā statusā viņš darbosies apvienotajā partijā, esot pāragri spriest.Zīle uzsvēra, ka Nacionālās apvienības pienākums ir būt valdībā. Ir jābūt šai gribai, stratēģijai un taktikai. Apzināta vēlme vienkārši iekļūt Saeimā un būt opozicionāriem, kā viņš to jutis no atsevišķiem biedriem, viņam nav saprotama.Pēc aģentūras BNS pasūtījuma veiktā "Latvijas Faktu" aptauja liecina, ka augustā politisko spēku reitingu līderi joprojām ir "Saskaņas centrs" (SC) un Zatlera Reformu partija ( ZRP), savukārt nedaudz pieaudzis atbalsts "Vienotībai" un Nacionālajai apvienībai.Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par SC balsotu 18,1% Latvijas pilsoņu, salīdzinājumam jūlijā – 17,5%, savukārt par ZRP balsotu 17,3% vēlētāju, jūlijā – 17,5%."Vienotībai" augustā nedaudz palielinājies iedzīvotāju atbalsts, proti, ja jūlijā par šo politisko spēku balsotu 8,7%, tad augustā – 10,4% vēlētāju. Arī Nacionālajai apvienībai ""Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" augustā pieaudzis reitings – 7,6%, salīdzinājumam jūlijā – 6,3%. Piecu procentu barjeru vēl pārvar tikai Zaļo un zemnieku savienība, kurai augustā bija 8,5% vēlētāju atbalsts, jūlijā – 8,1%.