Zinātnieki bērnu mirstību skaidro ar sociālekonomisko situāciju

Bērnu izdzīvošanu visvairāk apdraud bezdarbs, veselības aprūpes finansējuma nepietiekamība un sabiedrībai nedraudzīga ienākumu sadale, norāda zinātniece.I.Rumba- Rozenfelde ierosina koriģēt likumdošanu, lai Latvijai kā ES dalībvalstij nodrošinātu samērīgu veselības budžetu, un reālu mātes un bērnu bezmaksas aprūpes pieejamību, raksta “Neatkarīgā.”“Reformām veselības jomā jānotiek, taču – balstoties uz pētījumiem. Tādi liecina, ka valstīs, kur ir sliktāka sociālekonomiskā situācija, veicot reformas, piemēram, bērnu ārstniecības iestādēs, var sagaidīt, ka bērnu mirstības rādītāji neuzlabosies, drīzāk – pasliktināsies,” secina I.Rumba-Rozenfelde. Valstis ar sliktāku ekonomisko stāvokli ir “jūtīgākas” pret reformām, sevišķi, ja tās ir nepārdomātas.Latvijā desmit reižu vairāk nekā citur ES bērni iet bojā noslīkstot vai deviņas reizes vairāk – ugunsgrēkos vai dūmos, ziņo laikraksts. 75% gadījumu traumas bērniem līdz pieciem gadiem ir radušās vecāku neuzmanības dēļ. Kā īpaši satraucošs rādītājs tiek minēta arī mātes mirstība uz 1000 dzīvi dzimušajiem – 12,5. Salīdzinājumam – Lietuvā tas ir 8, bet Igaunijā – nulle. Vēl satraucošāki ir dati par bērnu augsto dzimstību. LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors, demogrāfs Pēteris Zvidriņš norāda, ka salīdzinot ar 2008.gadu tā samazinājusies par 20,7 procentiem. Šogad Latvijā varētu piedzimt par 3000 bērnu mazāk nekā pērn, kad piedzima 21 700 mazuļu. Salīdzinot 2010.gada pirmo sešu mēnešu datus ar šo pašu periodu 2008.gadā, Latvijā par 37,4% sarucis noslēgto laulību skaits. P.Zvidriņš atzīst, ka pašreizējā situācija izceļas ar pasīvu parlamenta un valdības nostāju demogrāfijas procesu regulēšanā. Ir būtiski izstrādāt programmu par to, kā uzlabot situāciju ģimenēs, veicinot dzimstību, jo vecuma struktūra valstī pasliktinās. LZA akadēmiķe Raita Karnīte, raksturojot valsts stratēģiju demogrāfijas jomā, norāda: “Diemžēl cauri vijas doma – mazāk cilvēku, mazāk problēmu.” Gluži kā anekdoti viņa min tādu stratēģijas uzstādījumu: neizbēgami būs nepieciešama veselības aprūpes sistēmas pārveide, piemēram, pediatrijas nodaļu pārveide par geriatrijas (pēta novecošanos) klīnikām, raksta “Neatkarīgā”.