Pirms desmit gadiem zinātnieku strādāt uzaicināja Zviedrijā strādājošs augsto tehnoloģiju uzņēmums Micronik Laser sistems AB. Tā kā firmas filiāles atrodas Amerikā un Dienvidaustrumāzijā, viņam bieži bija nepieciešams doties komandējumos. "Mūsu kompānijā lēmumus pieņem ļoti ātri, pasaka un pēc trim dienām jau jābrauc. Ja tu vairākas reizes atsakies, jau ir jānoiet maliņā. Man piedāvāja, ka vajadzētu nedēļas laikā braukt uz Dienvidkoreju strādāt," raidījumam stāstīja U.Bērziņš.
Pirmais darba brauciens uz Dienvidkoreju viņam izpalika, jo izrādījās vajadzēja daudz vairāk laika, lai saņemtu vīzu. Kolēģi prasījuši, kāpēc viņš nepieņem Zviedrijas pilsonību, kuru to iegūt ir samērā vienkārši. 2007.gadā zinātnieks nokārtoja Zviedrijas pavalstniecību, neatsakoties no Latvijas pilsonības. Tomēr pēc laika atnākusi vēsts no Naturalizācijas pārvaldes ar piedāvājumu labprātīgi atteikties no Latvijas pilsonības, pretējā gadījumā solot tiesu darbus.
"Latvijas pilsonība ir vērtība, es ar viņu esmu audzis. Ir tā kā uz ielas – vai nu maciņu atdod pats, vai mēs tev to atņemsim. Es nolēmu neatdot labprātīgi un tā sākās tiesas process," stāstīja U.Bērziņš. Zinātnieks iesniedzis apelācijas sūdzību un cer uzvarēt Augstākajā tiesā. U.Bērziņš regulāri brauc uz Latviju, jo šeit dzīvo viņa sieva un četri bērni.
Pirmajā tiesu instancē uzvarēja Naturalizācijas pārvalde un zinātniekam pilsonību atņēma. Viņa jurists Māris Jansons raidījumam norādīja, ka U.Bērziņam ir cieša saikne ar Latviju. Tas ir tas priekšnoteikums pilsonībai, tā teikts likumā, viņš uzsvēra. " Šī lieta ir kā pārbaudes akmens – vai valsts spēs adekvāti paraudzīties uz šo situāciju, vai skatīsies kā ar klapēm uz acīm," saka M.Jansons.
De facto stāstīja, ka U.Bērziņš joprojām cieši sadarbojas ar Latvijas zinātniekiem un ir iesaistījies Atomfizikas un spektroskopijas institūta zinātniskā projektā. Savukārt Rīgas Tehniskā universitāte ar U.Bērziņa palīdzību no firmas Zviedrijā bez maksas ieguva ļoti vērtīgu aparatūru – lāzeriekārtas.
Kā norādīja De facto, jautājums par dubultpilsonību daudzu skatījumā ir kā karsts kartupelis - Pilsonības likums nav aizskarts 12 gadus. Likums dubultpilsonību atļauj tiem trimdiniekiem, kuri tai pieteikušies līdz 1995.gadam. Vēl daži Latvijas pilsonību kā otro iegūst ar īpašu Saeimas lēmumu. Bet citos gadījumos izlīdzas ar interpretāciju. Tostarp pieejā dot pilsonību visiem ārvalstīs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem, norādīja De facto.