“Ilgtermiņā valstij, skatoties no dažādām pozīcijām, viennozīmīgi ir izdevīgāk pašai investēt līdzekļus šādās lietās. Viennozīmīgi. Bet diemžēl pašlaik nav iespējas tam iegūt līdzekļus no valsts budžeta,” pauda Zivtiņš, piebilstot, ka, sadarbojoties ar uzņēmējiem, nav iespējams garantēt, ka ienākumi no iekasētajām soda naudām būs pietiekami, lai uzņēmums ar tiem būtu apmierināts.
Tomēr esošajā valsts ekonomiskajā situācijā sadarbība fotoradaru uzturēšanā ar konkrētu uzņēmumu ir vērtējama kā pieņemams vidusceļš, jo šajā gadījumā visa atbildība par fotoradaru uzturēšanu ir uz uzņēmēja pleciem, līdz ar to valsts ne ar ko neriskē.
Zivtiņš arī pastāstīja, ka pēc tam, kad būs iedarbināti jaunie fotoradari un arī praksē izvērtēta to efektivitāte, jāplāno nākamo palīgierīču ieviešana – aparatūra, kas fiksēs kājāmgājēu pārkāpumus, distances neievērošanu starp automašīnām, kā arī ierīces, ar ko uzraudzīs, vai sabiedriskā transporta joslas neizmanto transporta līdzekļi, kam tas nav ļauts.
Jau vēstīts, ka apmēram oktobrī sāks darboties daļa no vairāk nekā 150 jaunajiem fotoradariem. Tos paredzēts ieviest līdz gada beigām.
Līgumu par fotoradaru ieviešanu ar privātajiem uzņēmējiem – "Vitronic Baltica", "VITRONIC Dr.- Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme GmbH" un "Komerccentrs DATI grupa" – paredzēts noslēgt līdz 1.jūnijam, un ierīces uzstādīs un sāks darbināt rudenī. Tādējādi papildus pašlaik Latvijā esošajiem četriem fotoradariem tiks ieviesti 30 pārvietojamie fotoradari, 110 stacionārie fotoradari un vēl 20 tukšie statīvi.