Policija ir izpildījusi tai uzliktos uzdevumus saistībā ar ceļu satiksmes drošības uzraudzību, turklāt šobrīd statistikas rādītāji ir labvēlīgi - Latvija ir izdarījusi nopietnu lēcienu attiecībā uz satiksmes drošību, pastāstīja Zivtiņš.
Šogad līdz 22.decembrim uz Latvijas ceļiem miruši 208 cilvēki, bet pērn līdz šim laikam 244 bojāgājušie. "Kā gads beigsies to gan mēs vēl redzēsim," nedaudz piesardzīgi piebilda policijas pārstāvis. Tomēr "ieguldījums satiksmes drošībā, es uzskatu, ir milzīgs", viņš piebilda.
Piedevām vēl gada beigās varēja palielināt degvielas normas policijas transportlīdzekļiem un arī nākamgad ir pārliecība, ka degviela būs pietiekamā daudzumā, cik tas nepieciešams, lai nodrošinātu kārtību uz ceļiem.
Zivtiņš arī izteica cerību, ka tuvākajā laikā izdosies ieviest fotoradarus. Ja to neizdarīs, "tad labā līkne pagriezīsies pretējā virzienā". Viņš atgādināja, ka vasaras mēnešos daudzi gājuši bojā tieši pārsniegtā ātruma dēļ.
Sāpīgs jautājums gan ir zemā inspektoru alga un konstatētie korupcijas gadījumi.
"Šobrīd faktiski ir tikai viens jautājums, kurš palicis pa lielam neatrisināts, un manos spēkos arī nav to izdarīt - tas ir jautājums par atalgojumu inspektoriem, kas strādā uz ceļa šajos laika apstākļos. Jautājums ir viens - ir vajadzīgs attīstīt kadrus un viņiem ir kārtīgi jāmaksā," sacīja Zivtiņš.
Prevencijas pārvaldes priekšniekam arī ārvalstu kolēģi atzinuši, ka viņu valstīs korupcijas apkarošana ir noteikta kā prioritāte, un viens no punktiem, lai korupciju izskaustu, ir kadru atlase un atbilstoša alga. Par to, ka atalgojumam ir svarīga nozīme, liecina arī tas, ka pirms policijā sākās budžeta samazināšana un inspektori saņēma aptuveni 400 latus, korupcijas gadījumu nebija tik daudz kā šogad, arī iedzīvotāji tik daudz nesūdzējās, atgādināja Zivtiņš. "Tagad mums daudzi zvana un anonīmi saka," viņš atzina.
Policija gan esot nopietni strādājusi korupcijas novēršanai, tai skaitā aktīvi darbojas Valsts policijas Iekšējās drošības birojs. Turklāt tiekot veikti arī preventīvi pretkorupcijas pasākumi.
"Mēs, protams, veicam mācības, mēs katru dienu viņiem skalojam smadzenes, pieaicinām speciālistus no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, lai lasa lekcijas. Bet tas arī, godīgi sakot, ir viss, ko mēs no savas puses varam izdarīt," norādīja Prevencijas pārvaldes priekšnieks.
Zivtiņam korupcijas problēma policijā esot ļoti nepatīkama, taču policija no savas puses darot visu iespējamo, lai situāciju vērstu par labu. "Bet ir jāsaprot, ka tam visam ir vajadzīga motivācija un stimulēšana un tas ir ļoti būtisks jautājums," norādīja policijas pārstāvis.
Jau ziņots, ka šogad kukuļņemšanā aizturēti vairāki ceļu policisti. Aizturēšanas ir veikusi gan Valsts policijas Iekšējās drošības birojs, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, gan Drošības policija.
Šogad veiktās "Korupcijas barometra" aptaujas dati liecina, ka teju 21% aptaujāto atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņi vai ģimenes locekļi devuši kukuli policijai, 15% respondentu teikuši, ka kukuli devuši medicīnas iestādēm. Eiropas valstīs šis rādītājs vidēji ir 2%, bet vidēji tā sauktajās jaunajās neatkarīgajās valstīs - Azerbaidžānā, Armēnijā, Gruzijā, Kazahstānā - 28% maksājuši medicīnas iestādēm. Arī citās valstīs aptaujātie atzinuši, ka kukuļus visbiežāk devuši policijai.