Valsts prezidents Valdis Zatlers šonedēļ, runājot par nākamā gada valsts budžetu, teica: ”Vienīgā lieta, ko es patiešām gribētu redzēt, ir tas, lai nākamajā gadā tiešām tiktu ieviestas strukturālās reformas.” Raidījums „De facto” aptaujāja virkni ZZS un „Vienotības” (V) deputātu, lai uzzinātu pašu politiķu viedokli, kas tad ir tās strukturālās reformas, ko nes nākamā gada budžets.
Tā, piemēram, no ZZS ievēlētie 10.Saeimas deputāti Augusts Brigmanis, Andris Bērziņš un Juris Klaužs pauda viedokli, ka strukturālo reformu 2011.gada budžetā nemaz nav. Turklāt pēc Brigmaņa domām, ir jāpārdomā, kas ir tas, ko šobrīd daudzi mēģina ietilpināt zem jēdziena strukturālas reformas.
Vairāki politiķi, tostarp Jānis Strazdiņš (ZZS) un Ints Dālderis (V) kā pirmo no reformām nosauca Vides ministrijas apvienošanu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.
„De facto” noskaidroja, ka pēc ministriju apvienošanas uzturēšanas izdevumu ietaupījums būs 1,2 miljoni latu. Pašvaldību lietu ministrijas darbinieki šonedēļ saņēma darba uzteikumus un plānots, ka uz apvienoto ministriju aizies strādāt 131 cilvēks. Bet bez darba paliks viena piektā daļa jeb 36 ministrijā strādājošie.
Savukārt Vienotības deputāti kā redzamāko strukturālo reformu piemēru sauc pārmaiņas nodokļu sistēmā, kā arī dotācijās un pabalstos.
Deputāti kā garāmejot piemin arī izglītības, veselības un labklājības jomas. Bet viens otrs politiķis pavisam godīgi atzīst, ka budžetā nav meklējis strukturālās reformas. Tā Ojāru Ēriku Kalniņu (V) šonedēļ vairāk interesējušas norises ārpolitikā.
Vienas pieturas aģentūra, e-pakalpojumi valsts pārvaldē un ģimenes pabalsta maksāšana tikai trūcīgajiem – tās ir jau budžetā iezīmētās pārmaiņas, ko no tribīnes nosauca premjers Valdis Dombrovskis. Bet Latvijā jāgaida spriedums no starptautisko naudas aizdevēju puses par to, kas tad ir un nav labs un strukturālas pārmaiņas nesošs nākamā gada budžetā. Un viņu viedoklis mēdz pat ļoti būtiski atšķirties no mūsu politiķu viedokļa.