Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijas vadītāja Diāna Čivle akcentēja, ka projektu iesniedzēji ir ļoti daudzveidīgi, iekļaujot gan akadēmiskas kultūras institūcijas, tādas kā Latvijas Nacionālā opera, “Latvijas Koncerti”, bet liels projektu klāsts ir arī no Nevalstisko organizāciju sektora. “Tas apliecina, ka 2014. gada programmas veidošanas process ir ļoti dzīvs, aktīvs un aktuāls. Nozīmīgi arī tas, ka projektu veidošanā radītas vairākas jaunas darba grupas, apvienojot cilvēkus, kas iepriekš nav sadarbojušies,” norāda D. Čivle.
D. Čivle arī uzsver, ka līdz gada beigām vērtēs projektus un turpinās diskutēt, lai varētu iesniegt pamatotu budžeta projektu uz nākamo gadu. “Esam sākuši darbu pie sponsorēšanas stratēģijas veidošanas, aicinot uzņēmējus gan sponsorēt, gan līdzdarboties 2014. gada programmas veidošanā,” skaidro D. Čivle.
“Jābūt drosmīgam, lai paplašinātu horizontu un prognozētu, kāda būs Eiropa pēc 3 gadiem. Cilvēki domā standartā, bet jādomā ambiciozāk, plašāk, trakāk. Jau šobrīd var teikt, ka ir iesniegti vismaz pāris projektu, kas piedāvā metodoloģiju, lai veicinātu cilvēkam uzdot jautājumus un pašam izvēlēties, kas būs 2014. gada programmā sava mikrorajona kultūras dzīvē. Šī izpēte, kas veicina cilvēku un vietējo kopienu pašorganizēšanos ir ļoti būtiska, lai panāktu lielāku cilvēku interesi un pašu atbildību par notiekošo,” uzskata Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.
“Katrā no iesniegtajiem projektu pieteikumiem ir sava doma, sava atbilde uz jautājumu, kas ir Eiropa, kas ir kultūra šodien. Projektu izvērtēšana prasīs laiku. Priecājos, ka šajā "bui dui tjap ļap” laikmetā varēs rūpīgi iedziļināties katrā no tiem, te ir, kam būt,
kam augt līdz 2014. gadam,” akcentē režisors Uģis Brikmanis.
Žurnālists Gints Grūbe norāda, ka viens no programmas mērķiem ir veicināt to, lai institūcijas savā starpā sadarbotos, lai pārvarētu latviešu viensētas. Brīvības ielas stāsts ir pateicīgs tiem, kam patīk skaitļi – 2014. gadā apritēs 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma, tā sekas Eiropas kultūra un pasaules kultūra izjūt vēl šodien. Tas nav tikai stāsts par vienu Brīvības ielu, tas ir stāsts par kara, varas un kultūras attiecībām.
Savukārt, Laikmetīgā mākslas centra direktore Solvita Krese uzsver, ka jebkurš var būt radošs, jebkurš var būt mākslinieks. Viņasprāt, pietiek ar nelieliem resursiem, lai radītu pārsteidzošu māksliniecisku notikumu.