Mērķis ir politiskā procesa noslēgumā panākt šī pieminekļa nojaukšanu, uzsver politiķis. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem Feldmans redz objekta pārvietošanu uz kādu slēgtu, publikai nepieejamu teritoriju.
Lēmumprojektā paredzēts apturēt "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13.panta darbību attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem.
13.pantā cita starpā norādīts, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.
Dokumenta pieņemšanas gadījumā paredzēts noteikt, ka parlaments uzdotu kompetentajām institūcijām, kuras veic Uzvaras parkā esošā un citu 13.pantā noteikto pieminekļu apsaimniekošanu, līdz 2022.gada 1.jūlijam nodrošināt neatbilstošo objektu nepieejamību publiskajā ārtelpā.
Lēmumprojekta skaidrojumā norādīts, ka tas paredz izbeigt Padomju Savienības bruņoto spēku slavināšanu, aizvācot no publiskās ārtelpas Uzvaras parkā esošo pieminekli un citas attiecīgās memoriālās būves vai pieminekļus. Šis nosacījums neattieksies uz memoriālām būvēm vai pieminekļiem, kas tieši saistīti ar apbedījumiem.
Dokumentā skaidrots, ka šāds lēmums jāpieņem, ņemot vērā Krievijas 24.februārī sākto militāro agresiju pret Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību un ņemot vērā Starptautisko tiesību komisijas par bruņoto konfliktu ietekmi uz valstu noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem norādīto, ka, lai noteiktu, vai bruņota konflikta gadījumā starptautisks līgums būtu jāizbeidz vai jāpārtrauc, cita starpā jāvērtē bruņotā konflikta lielums jeb tā apmērs un intensitāte.
"Konservatīvie" lēmumprojektā norāda, ka daļa no Latvijas teritorijā esošajiem pieminekļiem, kas uzbūvēti, lai slavinātu bijušās Padomju Savienības bruņotos spēkus un represīvās iestādes, tostarp Uzvaras parkā esošais piemineklis, tiek bieži izmantots nevis, lai pieminētu Otrā pasaules karā kritušos, bet gan, lai slavinātu padomju okupāciju.
Tāpat piemineklis tiek bieži izmantots, lai veicinātu atbalstu Krievijas īstenotajai politikai - Krievijas teritorijas paplašināšanai, izmantojot pretlikumīgu militāro spēku, atzīmēts lēmumprojektā.
Partijas deputāti dokumentā uzsver, ka Latvija nosoda PSRS un tās mantinieces Krievijas bruņoto spēku darbību, to represīvās iestādes un simboliku, tostarp tādus simbolus kā sirpis un āmurs, un piecstaru zvaigzne. Šīs minētās pazīmes saturoši pieminekļi vai memoriālās būves, kas nav uzskatāmas par apbedījumu vietām, nav savienojamas ar Satversmes preambulā noteiktajām vērtībām.
Lēmumprojektā paredzēts, ka Saeima nolemtu apturēt minētās starpvaldību vienošanās 13.panta darbību attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem, līdz brīdim, kamēr Krievija neizbeigs karadarbību Ukrainā, neizvedīs karaspēku no Ukrainas teritorijas, atjaunojot Ukrainas valsts varu visā tās teritorijā tās 2013.gada robežās, nesegs Ukrainai visus ar Krievijas uzbrukumu radītos zaudējumus, kā arī neatlīdzinās visus ar PSRS okupāciju Latvijai radītos zaudējumus.
Lēmuma pamatojumā "Konservatīvie" pauž, ka Latvija ir nopietni attiekusies un godprātīgi pildījusi minētā 13.panta saistības nodrošināt memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijā, kā arī nelikt šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai.
Savukārt Krievija ir sākusi militāro agresiju pret Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Krievija ir PSRS tiesību un saistību pārņēmēja, tāpēc sabiedrība ar padomju armiju saistītos pieminekļus uzlūko kā šodienas Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā simbolus.
"Ņemot vērā iepriekš minēto, ar lēmumu paredzēts izbeigt Padomju Savienības bruņoto spēku slavināšanu, aizvācot no publiskās ārtelpas lēmumā noteiktās memoriālās būves vai pieminekļus, izņemot tos, kas tieši saistīti ar apbedījumiem," teikts lēmuma skaidrojumā.
Vaicāts, vai bez lēmumprojekta vēlāk varētu tikt pieņemts kāds papildu lēmums, ja juridiski tāds būs nepieciešams, Feldmans skaidroja, ka lēmumprojekts sagatavots, konsultējoties ar juristiem. Ja kāds piedāvātu vēl labāku juridisku risinājumu, tas būtu atbalstāms, norādīja politiķis.
Kā ziņots, pēdējā laikā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā aktualizējies jautājums par Rīgā, Uzvaras parkā, esošo pieminekli un iespējām to demontēt.