Kādai mājsaimniecībai saules enerģija arī bez valsts atbalsta izrādījusies izdevīgāka nekā Latvenergo piedāvātā.Vēja, biogāzes, elektroenerģijas ražotāji un arī mazie HES ir aktivizējušies kopš valsts atbalsta sistēmas stāšanās spēkā, saka Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Daina Eberšteina. Turklāt interesentu un pieteikumu iesniedzēju skaits vismaz divkārt pārsniedz izsniegto atļauju skaitu. Par valsts atbalsta sistēmu - iespēju saņemt paaugstinātu maksu par saražotās elektroenerģijas kilovatstundu - atzinīgi izsakās arī uzņēmēji.
Attīstās arī no atbalsta shēmas svītrotā saules enerģija - pirmo saules elektroenerģijas ražošanas iekārtu Latvijā uzstādījusi privāta mājsaimniecība, jo tas izrādījies lētāk, nekā saņemt Latvenergo tirgoto elektrību.
Pēc EM datiem, kopš noteikumu stāšanās spēkā tiesības pārdot elektroenerģiju valsts atbalsta sistēmas ietvaros - izmantojot tiesības uz obligāto iepirkumu - saņēmušas sešas mazās hidroelektrostacijas (HES) un trīs biogāzes stacijas. Atļaujas ieviest jaunas jaudas vai jaunas iekārtas vēja enerģijas ražošanai saņēmuši 11 uzņēmumi. Tos uzņēmumus, kuri iegūs tiesības uz obligāto iepirkumu vēja enerģijai, paredzēts noskaidrot konkursā, kuru drīzumā sola izsludināt EM. Savukārt pārējiem zaļās enerģijas ražotāji tiesības uz obligāto iepirkumu var saņemt, kamēr vien nebūs izsmelta noteiktā kvota.
Ražos vairāk
"Biogāzes elektroenerģiju ražojam un pārdodam Latvenergo jau trīs gadus, izmantojot veco Šķēdes izgāztuvi Liepājas pilsētā. Šogad sāksim to arī Grobiņā," stāsta uzņēmuma Liepājas RAR ražošanas direktors Māris Grīnfelds. Viņš stāsta, ka nākotnē uzņēmums iecerējis attīstīt arī biogāzes reaktorus, kuros izmantotu zaļo masu - pārtikas, dzīvnieku atkritumus, dūņas u.tml. "Mums ir spēcīgi ģeneratori, kas var saražot vairāk elektrības nekā patlaban, tāpēc domājam par attīstību," saka M.Grīnfelds. Par valsts atbalsta sistēmu viņš saka: "Jaunie noteikumi paredz pietiekami apjomīgu atbalstu. Agrāk par kilovatstundu varēja dabūt trīs santīmus, tagad - deviņus. Vairāk varēsim nopelnīt. Tāpēc arī tika attīstīts jaunais projekts."
Diena jau rakstījusi, ka saskaņā ar apstiprinātajiem noteikumiem Latvenergo būs obligāti jāiepērk noteikts apjoms enerģijas no atjaunojamos resursus izmantojošām elektrības ražotnēm, maksājot paaugstinātu cenu. Obligātā iepirkuma tarifs (aprēķinos izmantojot pašreizējās gāzes cenas) HES un vēja staciju (VES) elektrībai būs apmēram 6 santīmi par kilovatstundu, biomasas un biogāzes staciju enerģijai - apmēram 7 santīmi. Paredzēts, ka 32,4% no kopējā elektrības patēriņa ap 2010.gadu veidos lielās HES, 1,12% - mazās HES, 5,88% - lielās VES, 0,08% - mazās VES, 3,62% - biogāzes stacijas, 6,19% - biomasas stacijas un kombinētās biomasas un fosilā kurināmā stacijas. Saules enerģijas ražotājiem bija atvēlēts 0,01%.
Izmanto arī sauli
Lai arī saules enerģiju valdība pēdējā brīdī pirms noteikumu apstiprināšanas no atbalsta sistēmas nolēma svītrot, arī tā pamazām sāk sevi pierādīt. Jau kopš septembra kokaudzētavas Kalnumuižas saimnieki savā mājsaimniecībā Straupē izmanto saules elektroenerģijas ražotāju. Kā norāda EM - lai savām vajadzībām ražotu zaļo enerģiju, nekādas atļaujas vai licences nav nepieciešamas.
"Mums nebija citas izejas," lēmumu uzstādīt mājas, kuru apdzīvo kopā ar vīru un dēlu, pagalmā saules paneļus skaidro saimniece Gundega Mežciema. Latvenergo paziņojis, ka elektrības ievilkšana viņu mājai maksās 13 000 latu plus vēl kompensācijas zemes īpašniekiem par to īpašumu šķērsošanu un tiesību došanu Latvenergo pēc vajadzības izmantot kokaudzētavas zemes. Saules enerģijas ražotājs, kura jauda ir 522 vati, maksājis 5500 latu, ieskaitot piegādi un nepieciešamo apkopi. "Daļēji tā bija arī spītība," piebilst G.Mežciema. "Pa dienu esam darbos, bērns - skolā, tāpēc elektrību pārsvarā vajag tikai vakaros - gaismai, televizoram, mobilajam telefonam, mūzikas centram," stāsta saimniece. Mājsaimniecības vajadzības saule nodrošina pilnībā - arī lietainās dienās - ar akumulatoros uzkrāto enerģiju. G.Mežciema domā par plašāku saules enerģijas izmantošanu - papildu paneļiem, kas dotu elektrību dārza laistīšanai un apkurei.
Kā stāsta saules paneļu tirgotāja, uzņēmuma Ekosol pārstāvis Aleksandrs Bērziņš, akumulatori strādā 8-9 gadus, paneļi kalpo 30-40 gadus. G.Mežciemas saimniecībā uzstādītā ražotne izgatavota Japānā, kas līdz ar Vāciju ir tirgus līderi šajā nišā. A.Bērziņš ir sašutis par to, ka saules enerģija pilnībā svītrota no atbalsta shēmas. "Varēja kaut vai pazemināt atbalsta apjomu uz 10 vai 15 santīmiem par kilovatstundu 49 santīmu vietā. Tas, ka saules enerģija tika svītrota pavisam, raisa aizdomas, vai tur nav iesaistītas kādas citas intereses - tāds ir mans personīgais uzskats," saka A.Bērziņš. Tomēr kopumā viņš saules enerģijas izmantošanas perspektīvas Latvijā vērtē optimistiski - kur elektrība jau pievilkta, saules paneļi pagaidām nav konkurenti Latvenergo, taču attālākās vietās kā Kalnumuižas tie ir konkurētspējīgi. Turklāt alternatīvie enerģijas ražošanas veidi kļūst arvien izplatītāki un līdz ar to - arī lētāki. "Jo vairāk tos izmanto, jo tie kļūst lētāki. Tas ir tāpat kā ar pirmajiem datoriem - tie bija dārgi un tos bija grūtāk atļauties, taču vēlāk tie kļuva arvien izplatītāki un lētāki," saka A.Bērziņš. Šīs izplatības veicināšanai būtisks būtu valsts atbalsts, viņš uzskata.