Par to, ka Rīgas centrs jāpadara mūsdienīgāks un krāsaināks, šaubu nav. Jautājums vienīgi, kā to dara. Šādas pārdomas radušās vairākiem nesenā Rīgas domes (RD) kanālmalas izgaismošanas konkursa potenciālajiem dalībniekiem un arī darbu iesniedzējiem. Vispirms jau izskanējušas bažas, vai daļu darbu līdz novembrī gaidāmajai valsts 90.dzimšanas dienai iespējams paveikt pietiekami kvalitatīvi un vai kopumā solītie uzlabojumi būs atvēlēto divu miljonu vērti.
Parādījusies arī dīvaina sakritība starp kanālmalas izgaismošanas ieceres idejas autoru, pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu komitejas vadītāju Andri Ameriku (LPP/LC) un uzvarējušo pilnsabiedrību Eiromoduls, kas radījis bažas par konkursa godīgu norisi. Tas licis vilkt paralēles ar paša kanāla rekonstrukciju, kas tautā tika nosaukta par "miljonu slīcināšanu". RD uzsver, ka viss ir likumīgi, jo darbu vērtēšanas procesā darbu autori nebija zināmi.
Uzvaras cienīgi - divi
Diena jau rakstīja, ka RD izsludinātajā konkursā par kanālmalas izgaismošanu no Latvijas Nacionālās operas līdz Andrejostai tika iesniegti seši darbi, taču uzvaras cienīgi bija divi - Eiromoduls un biroja Sintija Vaivade arhitekte piedāvājumi.
Par uzvarētāju tika atzīts pirmais, kas piedāvāja projektu īstenot trīs kārtās. Pirmajā kārtā līdz 1.novembrim tas piedāvāja kanālmalā izvietot ekonomiskas un pret vandalismu izturīgas gaismas diožu lampas, izgaismot Valdemāra ielas tiltu, Bastejkalna tiltu, kaskādes tiltiņu, kā arī parka laternas un lielāko koku lapotnes, Dienai iepriekš teica par projekta tehniskajiem risinājumiem atbildīgais SIA Moduls Rīga tehniskais direktors Raitis Teivāns. Akcentējamās vietas - tilti, Brīvības piemineklis, strūklaka pie Operas u.c. - lielākoties tiks izgaismotas spilgtās krāsās.
Vairāku žūrijas locekļu vidū konkursa otrās vietas ieguvēju Sintija Vaivade arhitekte projekts tika atzīts par vienlīdz labu, ja ne pat labāku, jo tas piedāvāja kompleksāku skatījumu kanālmalas sakārtošanai. Kā stāsta pati arhitekte S.Vaivade, arī viņi izvēlējušies vairākas akcentēšanas vērtās vietas, ko ar gaismu izcelt. Pamatīgi viņi analizējuši Brīvības pieminekļa laukumu, lai tas tiešām atbilstu laukuma definīcijai. To S.Vaivades komanda piedāvājusi panākt ne vien ar gaismu, bet arī ar laukuma segumu - asfaltu nomainot ar granīta bruģi. Arhitekti piedāvājuši līdzīgi darīt arī Operas priekšā, no tās aizvācot stāvvietas, un gar kanālu pie Nacionālā teātra.
Tālāku sarunu nebija
Kā būtiskākais iemesls Eiromoduls uzvarai tika minētas izmaksas. Uzvarētājs darbus piedāvāja veikt par aptuveni 1,9 miljoniem latu, bet otrās vietas ieguvēji - par 2,6 miljoniem latu. Kā uzsver S.Vaivade, nedaudz mazāk par pusi no viņas komandas summas sastādīja bruģēšana, no kuras pašvaldība tikpat labi varēja atteikties, un projekti būtu līdzvērtīgi. "Parasti par to tiek runāts sarunu procedūrā ar pirmo vietu ieguvējiem, taču mums jau tādu nebija," piebilst arhitekte.
Konkursa nolikuma izņēmēji norāda arī uz tā noteikumu īpatnībām. Proti, konkurss bijis izsludināts kā metu konkurss, kas nozīmē, ka jāpiedāvā idejas, kam parasti seko konkurss par ieceres realizāciju jeb būvniecību. Taču šajā gadījumā viss bijis salikts vienā nolikumā, kas jau sākotnēji iespējamo pretendentu loku ievērojami sašaurinājis.
Vai draugu būšana
Uzvarētājiem Eiromoduls, kas pieder arhitektam Jurim Skalbergam un būvniecības un būvmateriālu biznesa miljonāram Harijam Seratinskim, pieredze līdzīgu projektu realizācijā gan ir pietiekama - tas izgaismojis lielāko daļu sabiedrisko ēku galvaspilsētā. H.Seratinskis pirms desmit gadiem, turklāt bez maksas, izgaismoja Rātsnama fasādi. Sakritība tā, ka toreizējais RD īpašuma un privatizācijas komisijas vadītājs Juris Rītiņš, kurš ir arī bijušais A.Amerika kolēģis partijā Saimnieks un vēlākajā Latvijas demokrātiskajā partijā, tagad ir H.Seratinska biznesa partneris.
Pašvaldībā gan jebkāda draugu būšanas iespējamība tiek noliegta. Pats A.Ameriks saka: "Nu, beidziet! Rītiņa kungs ir prom no politikas, kopš pirms diviem sasaukumiem viņu vairs neievēlēja. Jebkurā gadījumā konkurss bija slēgts un notika atbilstoši visiem kritērijiem."
Līdzīgu nostāju pauž arī Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) preses sekretāre Kristīne Liepa, sakot, ka "balsojums par projektiem notika, nezinot, kas tos ir iesniedzis". Lai arī ir šādas sakritības, mērs esot pārliecināts, ka Rīgai projekta realizācija ir svarīga. Pirmkārt, tas galvaspilsētu padarīs gaišāku, par ko tik bieži saņemti pārmetumi no rīdziniekiem. Otrkārt, tas došot iespēju sakārtot infrastruktūru, nodrošinot strāvas jaudas, lai varētu izgaismot arī citas ēkas un objektus pilsētas centrālajā daļā. Izgaismošanas rezultātā pa kanālmalu būs drošāk arī pārvietoties diennakts tumšajā laikā, jo patlaban tur valda pustumsa, piebilst K.Liepa.