Ienākuma nodoklis ir domes mērķis – savulaik izgāzās centieni pievilināt Rīgā deklarēties ar rīdzinieka karti un atlaidēm sabiedriskajā transportā. Gājiens ar nekustama īpašuma likmēm šķiet ir bijis veiksmīgāks – ne finanšu ne reģionālās attīstības ministrijas neredz iemeslu iebilst pret šiem noteikumiem. Gada beigās Rīgā pārdeklarējušies vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Kad dzīvokļu īpašnieki saņems nodokļa aprēķinus, skaits visticamāk vēl pieaugs
Lai aizlāpītu caurumus budžetā, Rīgas dome šogad ir paaugstinājusi nekustamā īpašuma nodokļus. Lielākie zaudētāji būs tie dzīvokļu īpašnieki, kuru mitekļos nav deklarējies neviens iemītnieks. Viņiem būs jāmaksā septiņreiz vairāk, nekā pagājušajā gadā.
Par divistabu dzīvokli Juglā īpašnieks pagājušajā gadā maksāja 30 eiro nodokli. Ja viņš ir dzīvoklī deklarējies, summa nepieaugs, taču, ja dzīvoklī nav neviena deklarētā, šogad būs jāmaksā jau 210 eiro.
Nodokļa paaugstinājums skars arī tos rīdziniekus, kas dzīvokļus īrē. Nekustamā īpašuma nodoklis pieaugs arī namīpašniekiem. Viņiem nodoklis būs atkarīgs no īpašuma deklarēto iedzīvotāju skaita. Ja uz katriem 50 kvadrātmetriem būs mazāk par vienu īrnieku, tad par nesegto daļu būs jāmaksā pilnā likme – pusotrs procents no kadastrālās vērtības.
"Nu un protams diezgan smieklīgi izskatījās viss tas posms no jūlija līdz gada beigām, kad namīpašnieki reķināja, cik cilvēkus viņiem ir jāatrod ko piedeklarēt, savā īpašumā lai nebūtu jāmaksā šis palielinātais nekustamā īpašuma nodoklis," stāsta Rīgas namīpašnieku biedrības priekšsēdētāja Rita Bednarska.
Iedzīvotāju reģistra dati liecina, ka pagājušā gada otrajā pusgadā, pēc tam kad Rīgas dome pieņēma jaunos noteikumus, pieaudzis iedzīvotāju skaits, kas deklarējas Rīgā. Gada sākumā vidēji mēnesī Rīgā deklarējas ap 14 tūkstošiem iedzīvotāju, bet gada otrajā pusē ik mēnesi tie bija 16 tūkstoši un decembrī 21 tūkstotis.
Ar nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu Rīga cer iekasēt papildu 13 miljonus eiro. Invalīdiem, pensionāriem un ģimenēm ar bērniem būs atlaides. Lai gan Rīgas vicemērs Andris Ameriks noliedz, ka nodokļu maksātāju pievilināšana ir galvenais mērķis šīm izmaiņām, tomēr atzīst, ka no iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāno saņemt trīs reiz lielāku summu.
"Mēs esam saskaņojuši ar Finanšu ministriju attiecīgi šo trīs gadu rāmī, kāds būs pieaugums. Pieaugums iet pa kādiem 40 – 50 miljoniem eiro gadā," norāda Rīgas vicemērs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai!).
2013.gada beigās Rīga uzsāka Rīdzinieka kartes akciju. Karte nodrošinātu Rīgā deklarētajiem dažādas atlaides, lielākais trumpis bija divreiz lētākais sabiedriskais transports. Plāns izgāzās – šādu atlaižu dalīšanas principu nepieļāva valdība. Tomēr reklāmas kampaņas rezultātā cerībā uz solītajām atlaidēm daudzi izvēlējās deklarēties Rīgā.
"Tas, ko rāda Valsts ieņēmumu dienesta bāze, viņa jau rāda, ka Rīgā pārskaita šo nodokli, Rīgā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši Rīgā nedeklarēti rīdzinieki, nerēķinot tos, kas brauc no Ogres, Jūrmalas vai Jelgavas uz darbu Rīgā, Bet no citām attālākām pašvaldībām. No Liepājas bija kādi 6 tūkstoši, No Daugavpils rajona 13 tūkstoši, ar to mums jārēķinās un tajā brīdī viņi sakārtoja šīs attiecības. Manuprāt, tas ir pareizi," skaidro vicemērs.
Ikviena pašvaldība ir ieinteresēta, lai tajā būtu deklarējušies vairāk iedzīvotāju. Katra iedzīvotāja ienākumu nodoklis tiek pārskaitīts tai pašvaldībai, kurā viņš ir deklarējies. Šie ir ļoti ērti ienākumi, jo nav nekādu administrācijas izmaksu. Naudu iekasē Valsts ieņēmumu dienests, pēc tam to pārskaita pašvaldības kontā. Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšana pašvaldībām jāveic pašām.
Rīgas domes manipulācijas ar nodokļu likmēm un atlaidēm ietekmē citas pašvaldības. Tām samazināsies iedzīvotāju skaits un līdz ar to arī ienākumi. Tomēr Vides un reģionālās attīstības un Finanšu ministrijas atzīst, ka Rīgai ir tiesības šādi rīkoties.
"Pēc būtības tas ir blakus efekts. Tanī brīdī, kad mēs devām tiesības pašvaldībām tiesības noteikt gan nodokļu atlaides gan likmes, nebija mērķis radīt instrumentu, ar ko viena pašvaldība varētu mākslīgi piesaistīt citas pašvaldības iedzīvotājus savai teritorijai. Bet tajā gadījumā, kad personai ir vairāki īpašumi un personai ir tiesības deklarēties jebkurā no šiem īpašumiem vai īrētā īpašumā, tanī brīdī persona sāk izvēlēties sev izdevīgāko modeli un arī pašvaldība ņemot vērā iedzīvotāju rīcību, spēj īstenot tādu politiku, kāda nebija paredzēta, dodot pašvaldībām lielākas tiesības nekustamā īpašuma nodokļa jomā," stāsta Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.
No 110 Latvijas novadiem tikai 12 Pierīgas pašvaldībās iedzīvotāju skaits pieaug. Vecpiebalgas novadā šobrīd dzīvo 4400 iedzīvotāju. Piecu gadu laikā uz dzīvi citur pārcēlušies 155 iedzīvotāji.
"Nu Rīgas pašvaldība ir izdarījusi to, ko tiesiskā valstī ikviena pašvaldība var izdarīt, to, kas likumā ir atļauts. Un tās ir viņu tiesības un tā viņi arī rīkojās. Es domāju, es ceru, ka tas tik būtiski neietekmēs Vecpiebalgas novadu tieši un Vecpiebalgas novada ieņēmumus," uzskata Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone.
Viņa atzīst, ka citu pašvaldību rīcībā nav tādu iespēju iedzīvotāju piesaistīšanai, kā galvaspilsētai. Patlaban no 4 miljonu Vecpiebalgas budžeta, 1,6 miljoni ir ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Novadā savu deklarēto adresi ir saglabājuši daudzi piebaldzēni, kas tagad strādā Rīgā, bet Piebalgā atgriežas tikai brīvdienās.
"Ir tiešām ļoti liels īpatsvars, kas dzīvo un strādā Rīgā, bet ir deklarējušies šeit, un ir ļoti daudz rīdzinieku, kas dzīvo un strādā Rīgā, kam šeit ir lauku mājās un viņi ir deklarējušies Vecpiebalgas novadā, jo viņi saka, ka viņiem patīk tas ko dara pašvaldība, viņi redz, kur aiziet viņu nodokļi. Mums ir arī tādi iedzīvotāji," tā Frīdvalde - Andersone.
Ziemā Vecpiebalgā ir tukšs un kluss. Dzīvība te atgriežas brīvdienās un vasarās.
Par deklarēšanos Rīgā domā piebaldzēns Jānis Balodis. Viņš uz Rīgu pārcēlies studiju laikā. Tagad te strādā un pirms pusotra gada paņēmis kredītu un nopircis dzīvokli, kur patlaban dzīvo ar sievu un bērniņu. Līdz šim ir deklarējies Vecpiebalgā vecāku mājās. Viņš ir savas dzimtās vietas patriots un līdz nodokļa paaugstināšanai nav domājis deklarēties Rīgā. "Es to uzzināju pavisam nesen, pirms divām dienām, mani par to painformēja darba kolēģis, kuram arī ir savs dzīvoklis Rīgā, kurš arī ir deklarējies provincē, viņš par mani to informēja, sākām pētīt situāciju un sapratām, ka tas ikgadējais maksājums būs krietni lielāks, kāds tas ir bijis līdz šim. Plus mīnus es domāju, ka tas būs tāds brangs trīsciparu skaitlis. Pamatīgs trieciens ģimenes maciņam."
Lai aprēķinātu nodokļus, valsts un pašvaldības ņem vērā , kur iedzīvotājs ir deklarējis savu dzīves vietu 1.janvārī. Nodokļu aprēķinus iedzīvotāji saņems tikai februārī. Rīgas namīpašnieku biedrības vadītāja Rita Bednarska uzskata, ka arī liela daļa namīpašnieku vēl nezin par izmaiņām.
"Man ir jāsaka godīgi, ka vēl ļoti daudz namīpašnieku nemaz nezina, par šiem saistošajiem noteikumiem. Sašutuma vilnis būs tad, kad īrnieki saņems savus rēķinus, jo likums par dzīvojamo telpu īri atļauj mums ierakstīt rēķinos proporcionāli dzīvojamai platībai šos maksājumus par nekustamā īpašuma nodokli," skaidro R.Bednarska.
"Ja runā, par to, kad varēja un kad nevarēja deklarēties, šie noteikumi tika jūnijā pieņemti, attiecīgi seši mēneši, to arī paredz likums, nu šī informācija tādā vai citādā veidā tika arī sabiedrībai sniegta. Tas ka mēs gatavojamies ziemai un ka viņa mūs pārsteidz nesagatavotus, tas ir tādā latviskā garā, noslēdz Ameriks.