Asociācija: Slēdzot deviņas spēļu zāles, nodokļu ieņēmumi samazināsies par 1,1 miljonu eiro

Viņš arī uzsvēra, ka konkrēto deviņu spēļu zāļu slēgšanas rezultātā darbu zaudētu apmēram 50 cilvēki.

"Pēc Spēļu biznesa asociācijas aplēsēm, slēdzot konkrētās spēļu zāles Rīgā, valsts un pašvaldību budžetā no nomaksātajiem nodokļiem gada laikā varētu ienākt par aptuveni 1 100 000 eiro mazāk un varētu tikt slēgtas aptuveni 50 darba vietas," atzīmēja Vērzemnieks.

Viņš arī atklāja, par kuru spēļu zāļu slēgšanu ir lēmusi Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

Spēļu zāļu atļaujas, par kurām tika lemts, ir SIA Olympic Casino Latvia atļaujas Krišjāņa Barona ielā 3 un Brīvības ielā 90, SIA Admirāļu klubs atļauja Spīķeru ielā 1, SIA Alfor atļaujas Kaļķu ielā 24 un Brīvības bulvārī 30, SIA Furors atļauja Merķeļa ielā 3, SIA Bliks atļauja Matīsa ielā 13, SIA DLV atļauja Spīķeru ielā 5 un SIA Joker LTD atļauja Avotu ielā 57/59.

Tiesa, konkrēto spēļu zāļu pārvaldošo uzņēmumu vadība patlaban vēl nav saņēmusi administratīvo aktu par Rīgas domes deputātu lēmumu, līdz ar to uzņēmējiem vēl nav zināmas no lēmuma izrietošās detaļas. Kad šie akti tiks saņemti, uzņēmēji lems par tālāko rīcību, norādīja Vērzemnieks.

Taču viņš atzina, ka šāda veida lēmumi grauj uzņēmējdarbības vidi.

"Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka šādi lēmumi grauj uzņēmējdarbības vidi, jo uzņēmējiem nav iespējams domāt par jebkādu investīciju aizsardzību, tiesisko paļāvību un biznesa plānošanu ilgtermiņā. Joprojām uzskatām, ka gan Augstākās tiesas, gan arī Rīgas domes un tās komisijas interpretācija par saistošajiem noteikumiem nav korekta. Atbilstošajiem noteikumiem būtu jāparedz, ka netiek izsniegtas atļaujas jaunām azartspēļu organizēšanas vietām, nevis tiek slēgtas jau esošās," teica Vērzemnieks.

LSBA ir sabiedriska organizācija un Eiropas Kazino asociācijas biedrs. LSBA pārstāv spēļu biznesa nozarē strādājošu uzņēmumu intereses valsts un sabiedriskajā sektorā. Tās mērķis ir veicināt Latvijas spēļu biznesa kopējo attīstību. LSBA biedru vidū ir vairākums spēļu biznesa nozarē strādājošo uzņēmumu.

Kā ziņots, Rīgas domes deputāti atbalstīja Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas ierosinājumu un nolēma komersantiem likt likvidēt deviņas spēļu zāļu vietas.

Rīgas dome maijā atbalstīja spēļu zāļu aizliegšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, un pašvaldības Juridiskā pārvalde sāks gatavot lēmuma projektus par spēļu zāļu vietas atteikšanu komersantiem. Deputāti atbalstīja domes lēmumu par pašvaldības rīcību, kas būšot vērsta uz to, "lai izpildītu Augstākās tiesas 2017.gada 24.februāra blakus lēmumu lietā par atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā, un sakārtotu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju atbilstoši saistošo noteikumu "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" prasībām".

Domes Juridiskās pārvaldes direktors Juris Liepiņš informēja, ka šie ir pirmie deviņi šāda veida lēmumi no kopumā 41 gaidāmā. Slēdzamās spēļu zāles esot izvēlētas pēc nejaušības principa. Liepiņš informēja, ka pēc lēmuma stāšanās spēkā azartspēļu komersantiem piecu gadu laikā būs jālikvidē spēļu zāles.