"Šie divi komersanti, kas nav 100% gatavi turpināt darbu, sedz aptuveni 12% Rīgas, un tas aptver apmēram tik lielu teritoriju kā Liepāja vai Daugavpils," skaidro ministrs. Tāpat VARAM lēmumprojekts paredz, ka līdz ar sadarbības atjaunošanu ar līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem līguma nosacījumi un maksa par atkritumu izvešanu paliek tādi, kā līdz šim bijuši.
Vienīgais risinājums
"Rīgas dome bija izdomājusi veidot monopolu atkritumu apsaimniekošanā, bet mēs valstī cenšamies tikt vaļā no monopola saimniekošanas – mēs tikām vaļā arī no Latvijas gāzes monopola, tagad konkurences cenas ir daudz stabilākas salīdzinājumā ar to, kādas tās bija pirms gadiem," skaidro Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un piebilst, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) risina būvniecības karteļa lietu, bet tikmēr dome "klusiņām veido monopolu ar cenu pieaugumu par 40%".
Sēdes laikā Kariņš uzsvēra, ka zināmā mērā esošajā situācijā vienalga ieguvējs ir uzņēmums Tīrīga, jo abi tajā ietilpstošie uzņēmumi – Eco Baltia vide un Clean R –, piekrītot nodrošināt pakalpojumu visā Rīgas pilsētas teritorijā, vienalga ir iznīcinājuši konkurences nodrošināšanas iespējas, savstarpēji sadalot galvaspilsētu.
"Mums priekšā stāv vienīgie divi, kuri nokāvuši konkurenci. Tas ir neticami, ka faktiski monopols jau pastāv, jo tirgū nav konkurences. Grūti iedomāties, ka šie uzņēmumi konkurēs, sevišķi, ja tie paņems visu tirgu. Man ir šaubas, vai valdībai ir jāiesaistās Rīgas problēmu risināšanā," spriež Kariņš un piebilst, ka viņš vienalga nesaskata iesmeslus, kādēļ situācijas risināšanu nevarētu atstāt tomēr Rīgas domes pārziņā.
Arī KP vadītāja Skaidrīte Ābrama piekrita, ka "ziepes ir ievārījusi Rīgas dome" un tieši domei arī būtu situācija jārisina.
Savukārt Pūce uzsvēra, ka KP lēmums atcelt koncesijas līgumu nav attiecināms uz visu līgumu, bet gan tikai uz diviem punktiem, kas saistīti ar konkurences nodrošināšanu, – tas nozīmē, ka Tīrīgas līgums būtībā ir spēkā. VARAM skatījumā vienīgais konceptuālais, loģiskais risinājums pašreizējā krīzes situācijā ir "izsludināt ārkārtas stāvokli, lai tie divi komersanti, kas ir gatavi sniegt pakalpojumu, varētu to darīt likumīgi".
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 12. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
patiesībā
:)
zahars