De facto invalīdu stāvvietu izmantošanas paradumus Vecrīgā vērojis vairāku nedēļu garumā. Un starp stāvvietu regulārajiem izmantotājiem piefiksēts kāds Audi Q7 Aldaru ielā, vēl arī kāds Mercedes Jaunielā un Cayenne Turbo Vaļņu ielā, kurš reģistrēt Lietuvā, bet tā logus rotā invalīdu stāvēšanas karte un Jūrmalas caurlaide. Vidēji dienā Vecrīgas stāvvietās paviesojoties līdz 10 dārgās klases automašīnu – jaudīgi BMW, Mecedes, Audi un Lexus.
"Ir dažas atsevišķas mašīnas, viņas nav daudz, bet viņas sistemātiski – rodas jautājums, redzot kā tās mašīnas noparkojas, es zinu, ka tas cilvēks nav ratiņkrēslā pie stūres bijis. Un tur vēl dažas niansītes, kas liek šaubīties," problēmu atzina arī Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības projektu vadītājs Aigars Bolis.
Kā pārliecinājās De facto, noskaidrot, vai konkrēto automašīnu lieto persona, kam šāda stāvēšanas atļauja pienāktos, ir gandrīz neiespējami. Pirmkārt jau tāpēc, ka stāvēšanas karti izsniedz konkrētai personai un tā nav piesaistīta konkrētai automašīnai. Savukārt vairums Vecrīgā stāvošo jaudīgo spēkratu reģistrēti uz dažādu SIA vārdiem, tāpēc noskaidrot , vai tās lieto persona ar kustību traucējumiem ir vēl grūtāk. Piemēram, jau pieminētā AudiQ7 īpašnieks ir SIA Lex Pachesis, kura vienīgais īpašnieks ir eksbaņķiera Valērija Kargina dēls Rems.
Uzņēmuma juridiskajā adresē nevienu šīs kompānijas pārstāvi De facto tā arī nesastapa. Vēlāk e-pasta atbildē tā valdes loceklis vien skaidroja, ka auto šobrīd esot iznomāts un vai mašīnas nomniekam ir tiesības lietot invalīda stāvvietu, esot jājautā pašam nomniekam, kura vārdu gan uzņēmums nevarot atklāt. Līdzīgi beidzās arī De facto centieni noskaidrot, kas lieto kādu 2006.gadā reģistrēto Lexus džipu, kura īpašnieks ir SIA Mission Imposible.
"Mēs kādreiz esam domājuši dežurēt pie tām mašīnām, bet mēs kā organizācija varam pateikt pē, kāpēc tu tā dari, un nekas vairāk. Ja cilvēks tā gadiem dara, tad tas mūsu aizrādījums viņam neskaitās," raidījumam sacīja Aigars Bolis.
Lai saņemtu stāvēšanas karti, vispirms jāiegūst ārstu komisijas atzinums par invaliditāti. Pamatojoties uz šo slēdzienu pēc tam karti izsniedz Ceļu satiksmes un drošības direkcija. Kurā brīdī un kam būtu jāvērtē, vai personai stāvēšanas karte tiešām pienākas un kas to izmantos patiesībā, domas dalās.
"CSDD nodrošina šo te atļauju tehnisku izsniegšanu, pamatojoties uz ārstu komisijas atzinumu," sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Agnese Korbe. Tikmēr Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče norādīja, ka "tā būtu pašvaldību policijas kompetence, pārbaudīt kā stāvvietas tiek izmantotas". Savukārt Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes vecākais inspektors Jānis Eniņš secināja, ka "tas ir uz katra cilvēka sirdsapziņas, protams!".
Apeirons gan neslēpj, ka akmens jāmet arī pašu invalīdu dārziņā, jo esot ziņu, ka Rīgā ne viens vien sev piešķirot stāvēšanas karti nodevis citām personām.
"Mašīnas viņam nav, vajadzības nav nekādas kaut kur braukt. Viņš varbūt par pārdesmit latiem mēnesī," stāstīja Apeirona pārstāvis.
Stāvēšanas karšu izsniedzējs CSDD uzskata, ka sistēmā vājo posmu neesot un direkcijas loma esot vien formāla. "Mēs no mūsu puses darām to, kas mums ir jādara, tāpat kā citām institūcijām ir jādara tas, kas viņām ir jādara," apgalvoja CSDD pārstāve Agnese Korbe.
Tikmēr Rīgas pašvaldības policija apgalvo, ka pārbaudot arī invalīdu stāvvietās stāvošos luksusauto. Taču atzīst to pašu problēmu – auto vadītājus sastapt izdodas reti, tāpēc pārbaudīt, vai stāvēšanas karte lietota pamatoti, ir grūti.
"Mēs nestāvēsim un negaidīsim un ja ir informācija, vai kāds apsaimniekotājs dod informāciju, mēs pārbaudām, vai cilvēkam ir tiesības izmantot vai nav. Ir daudz mašīnas ar uzņēmuma reģistrāciju un ja ir vadītājs uz vietas, tad mēs sekojam līdzi," raidījumam skaidroja Pašvaldības policijas vecākais inspektors.
Lai mudinātu policiju dārgo auto īpašniekus pārbaudīt rūpīgāk, šonedēļ labklājības ministrija nosūtījusi vēstuli gan Rīgas domei, gan pašvaldības policijas vadībai, aicinot izlases kārtībā pārbaudīt, vai tiešām stāvēšanas kartes izmanto likumīgi.
De facto arī norāda, ka it kā jau tas, ka invalīda stāvvietas atļauja nolikta gana dārga auto logos, vēl neliecina, ka to lietotu kāds, kam šāda atļauja nepienāktos. Tomēr arī paši invalīdi atzīst, ka it īpaši Vecrīgā diez vai stāv auto, kurus izmanto personas ar pārvietošanās traucējumiem. Šādas kartes būtu jāizmanto vai nu cilvēkiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības, vai tiem, kas šādus cilvēkus pārvadā. Taču diez vai par šādu var nosaukt kādu kungu, ko sastapa raidījuma veidotāji, un kurš, lai arī savu Mercedes bija novietojis ar invalīda karti logā, pārvietojās bez redzamiem kustību traucējumiem. Neviens gan nav apkopojis, cik šādu cilvēku vēl varētu būt starp tiem 4500, kuriem stāvēšanas atļaujas izsniegtas.