Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Svētdiena, 6. oktobris
Monika, Zilga, Zilgma

Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji aizdomāsies, kad sāks tecēt jumts

Kad apsaimniekošanas maksa sāks "sist pa kabatu" vai sāks tecēt jumts, tad daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji aizdomāsies, kur paliek viņu maksātā nauda, un pārņems māju savās rokās. Šāds secinājums izriet no Dienas aptaujāto ekspertu atbildēm uz jautājumu, kā mudināt cilvēkus apsaimniekot māju pašiem. Patlaban 30% namu iedzīvotāji no kopumā 30 000 privatizācijā nodotajām mājām pārņēmuši to savā pārvaldījumā un izvēlējušies apsaimniekošanas formu, taču tikai 1,3% namu iedzīvotāji izveidojuši savu biedrību vai kooperatīvu.
Rūpēties par daudzdzīvokļu māju pašiem mudinās maksas celšanās un
namu tehniskā stāvokļa pasliktināšanās

Diena jau rakstīja, ka lielākās problēmas biedrības nodibināšanā ir informācijas trūkums par mājas pārņemšanas procesu, grūtības sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un grūtības panākt vienotu īpašnieku lēmumu. Tā atzinuši tie, kuri biedrību jau nodibinājuši.

Māca, kā saimniekot


Pirmā problēma - informācijas trūkums - ir akmens valsts aģentūras Mājokļu aģentūra (MA) dārziņā, kas valstī atbildīga par apsaimniekošanas procesu. MA gan skaidro, ka informēšana un apmācības notiek: izdoti vairāki bukleti ar padomiem, kā pārņemt māju, kā apsaimniekot pašiem utt. Tie izsūtīti uz visām pašvaldībām, kā arī pieejami MA birojā un reģionālajās filiālēs. Turklāt MA mājaslapā varot atrast sīkāku informāciju par to, kā nodibināt biedrību, sasaukt kopsapulci u.c. "Ja cilvēks grib kaut ko mainīt savā mājā, tad viņš sāk interesēties par iespējām, un informāciju atradīs. Ja negrib neko mainīt, tad arī tas buklets neko nedos, viņš šo informāciju neņems pretī," saka MA mājokļu apsaimniekošanas direktore Irisa Simanoviča. Viņa stāsta, ka katru gadu varot pieteikties arī uz dzīvokļu īpašnieku mācībām namu apsaimniekošanā (pērn apmācīti 100, šogad arī). MA iesniegusi Ekonomikas ministrijai projektu, kas paredz piecos gados apmācīt 8000 cilvēku. Ministrijas mājokļu departamenta direktore Ilze Oša lēš, ka tas varētu tikt realizēts pēc diviem gadiem, taču viss atkarīgs no tā, vai būs finansējums.

Kad kļūs par dārgu


Divi biežāk minētie iemesli, kāpēc neizdodas nodibināt biedrības (grūtības sasaukt kopsapulci un pieņemt lēmumu) saistīti ar nama iedzīvotāju apziņu. "Privātmājā cilvēks pats salabo jumtu, bet daudzdzīvokļu namā gaida, kad kāda trešā persona to izdarīs," saka šovasar dibinātās dzīvokļu īpašnieku savienības pārstāve Laimdota Šnīdere, kas par vienu no mērķiem izvirzījusi "īpašnieku galvu sakārtošanu". I.Simanoviča un I.Oša uzskata, ka daudzi aizdomāsies tikai brīdī, kad apsaimniekošanas maksas sāks kāpt, bet reālu pakalpojumu pretī nebūs. "Piemēram, Rīgas dome izlēma namu pārvalžu apsaimniekotajos namos paaugstināt maksu līdz 25 santīmiem par kvadrātmetru, pamatojot to nevis ar kaut kādu uzlabojumu nepieciešamību mājām, bet namu pārvalžu iespējamo bankrotēšanu," saka I.Oša. Viņa pārliecināta, ka drīzumā cilvēki sāks aktīvāk pārņemt mājas, jo viņus interesēs, kur paliek nauda, un lai viņu īpašums pēc 20 gadiem vienkārši neizčib. To apstiprina arī MA pērn vasarā veiktais pētījums par apsaimniekošanu, kurā galvenais iedzīvotāju iemesls mājas pārņemšanai ir neapmierinātība ar iepriekšējā apsaimniekotāja darbību (40%) un sliktais mājas tehniskais stāvoklis (20%).

Nepatika namu pārvalde


Tieši neapmierinātība ar iepriekšējo apsaimniekotāju bija iemesls, kāpēc pirms septiņiem gadiem iedzīvotāji daudzdzīvokļu namā Ventspilī, Sarkanmuižas dambī 4, kopsapulcē izlēma rūpes par namu uzticēt savai kaimiņienei Naulai Lībreihai un uz pilnvaras pamata deleģēja viņu kā pārvaldnieci. "Cilvēki sprieda, ka par samaksāto īres naudu mājas sakopšanā un uzturēšanā izdarīsim vairāk, nekā to gribēja un varēja līdzšinējā namu pārvalde," stāsta N.Lībreiha. Viegli gan nav gājis. "Mūsu vienīgie ienākumi ir apsaimniekošanas maksa, un no tās, atskaitot uzturēšanas izdevumus, algas pārvaldniekam un sētniekam, mēnesī agrāk pāri palika ap Ls 206, tagad Ls 240, jo 2004.gadā bijām spiesti par četriem santīmiem kvadrātmetrā celt īres maksu. Taču niecīgo pieaugumu tūlīt noēd remonta izmaksu pieaugums." Patlaban apsaimniekošanas maksa ir 22 santīmi par kvadrātmetru.

Par sataupīto naudiņu septiņos gados pakāpeniski nomainīti visi aukstā un karstā ūdens guļvadi, aizsērējusī kanalizācijas sistēma, salabots jumts un pagrabs, visā mājā izremontēti koridori, ieliktas jaunas durvis, nokrāsotas ārsienas. "Tagad notiek izrūsējušo stāvvadu nomaiņa dzīvokļos. Negribas lielīties, bet, salīdzinot ar to, kādā stāvoklī, saņemot pat lielāku apsaimniekošanas maksu, daudzus savus namus uztur pašvaldība un vairāki citi apsaimniekotāji, mums nav jākaunas," saka N.Lībreiha. Nākamais darbs ir nama siltināšana.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas