Abi uzņēmumi tagad veic mierizlīguma sarunas, kam vajadzētu noslēgties ar e-talonu ieviešanu vilcienu satiksmē Rīgas pilsētas robežās. Tieši Rīgas e-talonu, kuru savulaik Valsts kontrole atzinusi par pārlieku dārgu un izšķērdīgu projektu, šobrīd ar lielu centību vēlas ieviest arī Pasažieru vilciens. Iepriekš gan ticis atzīts, ka projekts nes pārāk lielus zaudējumus un tas pārtraukts. Tomēr tagad radušies jauni aprēķini, kam būtu jāpierāda e-talona izdevīgums.
Uzņēmuma Pasažieru vilciens vadība publiski uzsver, ka šādu risinājumu vēlas trešdaļa pasažieru. Tomēr ne tik afišēta ir e-talona ieviesēja Rīgas kartes nesen iesniegtā prasība tiesā pret Pasažieru vilcienu. Tā ir par investīciju atgūšanu, jo pirms trim gadiem starp uzņēmumiem slēgtais līgums palicis pusratā.
2010.gadā starp Pasažieru vilcienu un Rīgas karti līgums tika noslēgts uz 4 gadiem un tā summa bija vairāk nekā miljons latu. Pirmais mēģinājums ieviest e-talonu noslēdzās ar to pārdošanu vilcienu biļešu kasēs. Projektu apturēja, aizbildinoties, ka šīs biļetes pērk maz (turklāt tās nevarēja lietot vilcienos) un projekts radot simtiem tūkstošu zaudējumus.
Toreiz iepirkums notika, apejot konkursa rīkošanu. "Mums valsts pasūtījuma līgumā bija noteikts, ka jānodrošina elektroniskā biļešu sistēma, kas jāsavieto ar Rīgas pilsētā esošo. (..) Secinājām, ka nav iespējams citādi ieviest šo e-biļeti, kā tikai sadarbībā ar Rīgas karti," tā laika lēmumus skaidro kādreizējais Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs, tagadējais Autotransporta direkcijas valdes loceklis Andulis Židkovs.
Tagad, martā tiesā iesniegtās Rīgas kartes prasības summa pret valsts dotēto uzņēmumu Pasažieru vilciens ir 550 243 lati. Lai arī nav skaidrs, kādēļ Rīgas karte sarosījusies tieši tagad, divus gadus pēc līgums pārtraukšanas, toties rezultāts ir acīmredzams - Pasažieru vilciens faktiski momentā bija gatavs mierizlīgumam un e-talonu ieviešanai jau šovasar. Vienošanās paredz, ka Pasažieru vilciena tēriņi e-talona projektam gada laikā būs 285 294 lati. Un Rīgas karte ar darījumu izskatās apmierināta, turklāt uzskata, ka Pasažieru vilciens ar viņiem pēc gada slēgs atkal jaunu līgumu.
Pasažieru vilciens uzskata, ka tas lielu daļu savu klientu zaudējis brīdī, kad Rīgā ieviests e-talons. Tiesa gan – statistika patiešām apliecina, ka lielākā lejupslīde ir 2009.gadā, tomēr tas sakrita ne tikai ar e-talona ieviešanu, bet arī krīzes smagāko gadu. Turklāt pasažieru skaits vilcienos turpinājis rukt arī nākamajos gados, ko veicinājis arī Rīgas subsidētais transports pensionāriem un atlaides citām pasažieru grupām. "Ieviešot e-talonu, mēs ceram kādu daļu no šiem pasažieriem atgūt un Rīgas zonā tie būtu 625 000 pasažieru. Tā ka faktiski tā ir aptuvenā daļa, ko mēs pazaudējām, un ko mēs plānojam atgūt," tā de facto lēmuma pamatotību skaidro Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.
Izskatās gan, ka patieso makšķerāķi e-talona ieviešanai un līguma slēgšanai izlikusi Rīgas dome. E-talons ļaus uzskaitīt un līdz ar to arī apmaksāt braucienus vilcienos, piemēram, Rīgas nestrādājošajiem pensionāriem un citām grupām, kas saņem pašvaldības atvieglojumus Rīgas sabiedriskajā transportā. Ja šīs scenārijs īstenojas, tad sadarbība ar e-talonu ieviesēju rezultētos ne tikai ar izdevumu segšanu par e-talonu ieviešanu, bet arī papildu ieņēmumiem 95 976 latu apmērā. Bet tas arī nozīmē, ka e-talona projekta izdošanās būs tieši atkarīga no Rīgas domes labvēlības.
Šīs sistēmas ieviešanu vilcienos nevar salīdzināt ar e-talonu ieviešanu Rīgas sabiedriskajā transportā, jo e-talonu varēs lietot tikai Rīgas pilsētas robežās. Savukārt tiem, kuri brauks uz Tukumu, Ogri, Saulkrastiem, Zilupi vai citur ārpus galvaspilsētas, būs jāpērk biļetes līdzšinējā kārtībā. Turklāt arī e-talonu varēs validēt nevis vilcienā uzstādītā automātā, bet gan pie konduktora, kas tieši tāpat kā agrāk turpinās savu ceļu pa vilciena vagoniem.
Tiem, kuri, Rīgā saņem kādu atlaidi un vēlas to izmantot, braucot tālāk būs jālieto divas biļetes. Tas arī nozīmē, ka e-talonu biļešu sistēma vilcieniem izmaksās dārgāk, jo vienlaikus būs jāuztur gan e-taloni, gan konduktori, gan biļešu kases. Un šie fakti drīzāk liek domāt par papildu izdevumiem, nevis ieņēmumiem no jauniem pasažieriem. Tikmēr Pasažieru vilciens uzskata, ka pasažieru plūsma noteikti pieaugs, tādēļ bažām par nesaimniecisku lēmumu neesot pamata.
Tiesa gan, nostiprinoties Rīgas kartes pozīcijām arī vilcienu satiksmē, rodas bažas par jauna monopolstāvokļa veidošanos sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecībā, kam būtu spiesti pieskaņoties aizvien jauni pārvadātāji. "Jā, zināmas bažas par to mums ir, un mēs esam konceptuāli izstrādājuši modeli, kā kopā ar vienoto plānošanu mēs varētu izstrādāt vienotu biļešu sistēmu Latvijā (..) kā biļešu noliktava, kurā dažādi operatori, kas pārdod biļetes varētu pieslēgties, (tā būtu neatkarīga sistēma) pieslēgties un izmantot informāciju par visām pārdotajām biļetēm," tā nākotnes plānus apraksta Autotransporta direkcijas vadības pārstāvis Židkovs. Autotransporta direkcija šādi cer biļešu tirdzniecībā radīt konkurences apstākļus, kas ļaus samazināt cenas un attīstīt ērtākus pakalpojumus.