Protestētāji bija tērpušies baltos aizsargtērpus un uz sejas bija gāzmaskas. Protesta akcijas dalībniekiem bija arī plakāts ar uzrakstu: "Latvijas zvēraudzētavu gāzes kamerās mirst tūkstošiem nevainīgu dzīvnieku". Viņi tādējādi pauda savu nostāju pret tā saukto kažokzvēru audzēšanu un nogalināšanu peļņas un modes vārdā.
Tāpat tika atskaņoti audio ieraksti ar mērķi informēt sabiedrību par kažokādu ieguves aizkulisēm.
Kā iepriekš aģentūru LETA informēja Dzīvnieku brīvības pārstāvji, pēc akcijas daļa aktīvistu turpinās protestu citviet galvaspilsētas centrā, apmeklējot vairākas kažokādu izstrādājumu tirdzniecības vietas.
Biedrības pārstāvji norāda, ka katru gadu rudenī un ziemā Latvijas zvēraudzētavu gāzes kamerās tiek nosmacēts vairāk nekā pusmiljons ūdeļu un tūkstošiem šinšillu, bet ar elektrību nonāvē aptuveni 10 000 lapsu.
Protesta akcija bija daļa no pavasarī sāktās kampaņas Kažokādas otra puse, kuras laikā jau savākti vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu pret "kažokzvēru" audzēšanu.
Savukārt Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa aģentūrai LETA norāda, ka sabiedrībā valda vairāki mīti par kažokzvēru nozari, kas cieši saistīts ar dzīvnieku labturību un to ievērošanu. "Dzīvnieku aizsardzības un labturības normu ievērošana ir audzētāju prioritāte, jo tā vistiešākā mērā ietekmē rezultātus un produkcijas kvalitāti, tādēļ jau kopš dzimšanas dzīvnieki saņem preventīvus medikamentus, vitamīnus un vislabāko aprūpi," uzsver Vilciņa.
Viņa skaidro, ka humānos apstākļos audzēti zvēri ir mūsdienīgs un vispārpieņemts veids kā ražot pārtiku, ādas jakas un kurpes, kā arī kažokus. "Mēs pieņemam, ka mūsdienās cilvēkiem ir izvēles iespējas - nēsāt vai nenēsāt kažokus, līdzīgi kā ēst vai neēst gaļu," piebilst Vilciņa,
Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle arī vērš uzmanību uz mītu, ka zvēraudzētavās tiek audzēti savvaļas dzīvnieki, kas maldina sabiedrību, jo fermās audzētās ūdeles un lapsas nav savvaļas dzīvnieki. Šī esot tāda pati lauksaimniecības nozare kā citas, un fermās tiekot audzētas šķirnes, kuras veidotas zootehniķu un speciālistu selekcijas darba rezultātā, vairāku desmitu gadu laikā.
Asociācija sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS vasarā veikusi Latvijas iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu vispārējo viedokli par kažokzvēru nozari. Pētījuma rezultāti liecinot, ka 65% Latvijas iedzīvotāju atbalsta dabīgās ādas izmantošanu apģērbu, apavu un aksesuāru ražošanā, tostarp kā atsevišķas apģērba, apavu un aksesuāru detaļas, piemēram, apkakles, somas un jakas.
Tāpat asociācijas valdes locekle atzīmē, ka dokuments -2001.gada Dzīvnieku labklājības un veselības komitejas pētījums "Dzīvnieku, kas turēti kažokādu ieguvei, labklājības" nav Eiropas Komisijas nostāja, kā arī tam nav juridiska spēka. Savukārt seši no astoņiem pētījumā iesaistītajiem zinātniekiem izteikuši protestu par atklātu faktu sagrozīšanu, kā rezultātā izstājās no komitejas. Sākotnējais pamatsecinājums esot bijis - "ūdeļu labturība ir pietiekami laba".
Kažokzvēru nozare Latvijā aizsākās 1930.gadā, un 2012.gadā Latvijas Zvēraudzētāju fermās tika izaudzēts 500 000 ūdeļu un 10 000 lapsu. Katru dienu Latvijas fermas kažokzvēru barībai izmanto 76 tonnas pārtikai nederīgos gaļas un zivju subproduktus. Zvēraudzētavās Latvijas reģionos strādā vairāk nekā 500 darbinieku. 90% no visas produkcijas tiek eksportēts, 2012.gadā eksporta apjoms sasniedza 13,5 miljonus eiro, norāda Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve.