Vienīgā informācija par pieminekli ir akmens plāksnēs iegravētie gadu skaitļi 1941 - 1945. Savulaik bija arī uzraksts krievu un latviešu valodā, kā arī Ojāra Vācieša slavinošas dzejas rindas, taču bronzas burtus aizstiepuši metāla zagļi. Precīzu tekstu vairs neatceras pat tie, kas tagad to gribētu atjaunot. Bijušais Saskaņas centra Rīgas domes deputāts Igors Pimenovs to meklējis pat arhīvos.
Viņš uzskata, ka vajadzētu atjaunot vēsturisko informāciju uz pieminekļa. To savulaik ierosināja arī viens no pieminekļa autoriem arhitekts Gunārs Asaris, jo pieminekļiem ir jābūt tādiem, kādi tie būvēti un nedrīkst pieļaut interpretācijas.
Rīgas domes Pieminekļu padome šo ideju, kuru atbalstīja Maskava, solot finansējumu, pirms pieciem gadiem noraidīja. Tēvzemiešu Jāņa Birka vadītā Rīgas dome bija kategoriski pret. Atceras Pieminekļu padomes loceklis Eižens Upmanis.
Pēc tam Ušakova vadītā Rīgas dome pie šī jautājuma vairs nav atgriezusies. Pieminekļu padomē esošie politiķi Latvijas Radio sacīja, ka vajadzētu izvietot paskaidrojošo informāciju, taču jautājums, ko īsti tur rakstīt ?
Atgādināsim, ka pērnā gadsimta sākumā šo vietu sauca Pētera parku, tad trīsdesmitajos gados pēc uzvaras pār bermontiešiem pārdēvēja par Uzvaras parku, bet pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem uzbūvēja 1985. gadā. Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis uzskata, ka jautājums par paskaidrojošas informācijas izvietošanu līdz šim nav pakustējies, jo katram sasaukumam bijusi sava interpretācija par vēstures notikumiem.
Rīgas domei līdz šim neesot bijusi nauda, lai uzstādītu pie visiem pieminekļiem vienādu paskaidrojošu informāciju. Ja kaut, kur tādas ir tad, tā esot privāta iniciatīva.