Galvaspilsētu dala apkaimēs

BIROKRATI ATKAL SEV IZDOMAJUSI ,,DARBU'' PETIS PAR APKAIMEM.. TIKS PIESKIRTI LIDZEKLI NO VALSTS KASES..PRESES SEKRETARS.. ATBILDIGAIS DARBAM AR SABIEDRIBU.. KOMISIJAS VADITAJS.. KOMISIJAS VALDES LOCEKLI.. TIKS LEMTS PAR VALDES LOCEKLU SAMAKSU.. VARETU NO KATRAS PARTIJAS IECELT PARSTAVI VAI PAT VAIRAKUS VALDE..ES DOMAJU KA TAS BUTU TAISNIGI JA VINIEM MAKSATU VISMAZ 4000 LS MENESI..

šīs idejas jau aizākās 2007. gadā, kad krīze vēl nebija i tuvumā. Ideja nāk no Departamenta speciālistu iniacitīvas, tam nav nekāds sakars ar vēlēšanām. p.s. neviens neko netaisās pārdalīt, tik cenšas izpildvaru tuvināt iedzīvotājiem.

Mazā Kalna ielas apkaime.

No vienas puses negribētu nokaut kādu iniciatīvu, tomēr tā ļoti izskatās saistīta ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos un krīzes dēļ samazinošos darba apjomu un finansējumu Rīgas Domes struktūrvienībām. Vai tiešām šai krīzes situācijā ir īstais brīdis uzsākt Rīgas teritoriālo pardalījuma projektu. Šobrīd katra ierēdņa darba vietas lietderība ir stingri izvērtējama. Acīmredzot, Rīgas Domei nav kur naudu un enerģiju likt. Laikam projekta vadītājam, departamenta ekonomikas pārvaldes vadītāja vietniekam Guntaram Ruskulim draud palikšana bez nodarbošanās. Bez pētījuma zināms, ka Rīga ir pilna ar nesakoptiem pagalmiem, izdangātiem piebraucamiem ceļiem, pussagruvušiem īpašumiem, sākot, piem., ar graustiem pie Centrāltirgus un galvenā atruna - trūkst naudas. Par kādu "lokālo vajadzību apzināšanu" iet runa? Jūs apraks ar vēstulēm un ar to arī viss beigsies. Ir daudz Domē "iesalušu" likumprojektu, kuri neprasa lielus naudas ieguldījumus, bet gudras un centīgas galvas. Vai nav dīvaini, ka Lattvijā pagasti tiek apvienoti, iznīcinātas skolas, nepietiek naudas dotācijām kaut skolnieku pārvadāšanai, bet Rīgā tiek veidotas jaunas struktūrvienības. Nedomāju, ka šeit nozīme strīdēties par lingvistiku, problēma ir daudz dziļāk.

Pirms kaut ko dara vajag noskaidrot vārda patieso jēgu!

Tas varētu būt kaut vai vēsturiskais vārds "ciems", kas atrodams daudzos Rīgas vietvārdos: Purv*ciems*, Mež*ciems*, Jaun*ciems*, Iļģu*ciems*, Ozol*ciems*, Trīs*ciems*, Dārz*ciems*. Rīgas sastāvdaļas saukt par Rīgas apkaimēm - tur mazliet jāsirgst ar loģikas trūkumu. Piem., Dreiliņi, Dārzciems un Grīziņkalns ir Purvciema apkaimes, nevis Rīgas apkaimes.

Manuprāt, "apkaime" ir labs vārs, jebkurā gadījumā labāks par padomisko "mikrorajons". vai pedantam ir piedāvājams kāds cits latvisks vārds? Domāju, ka pilsētas daļas lai paliek kā Teika, Dzegužkalns, Vakarbuļļi uc., bet to apvienojošais vārds kā "apkaime" ir ļoti piemērots.

Rīgas apkaimes ir Ķekava, Ādaži utt.

Apkaime ir ļoti labs vārds. Vārdiem "apkaime" un "kaimiņi" ir viena sakne. Cits līdzīgs vārds varētu būt "apciems". Piemēram, Teikas apciems, Dzegužkalna apciems, Vakarbuļļu apciems. Var jau teikt vienkārši: Teika, Dzegužkalns, Vakarbuļļi. Bet tad ārpusē paliek šo apkaimju nošķirtas nomales, arī ar Dzegužkalnu saprot tieši kalnu, nevis apkaimi. Apkaime vai apciems - ļoti labi vārdi.

Cilvēkiem, kas labi zina latviešu valodu, pie tām "apkaimēm" būtu grūti pierast. Apkaime ir tas, kas kaut kam apkārt. Cerams, ka atradīs vairāk piemērotu vārdu. Un cerams, ka tas vismaz nebūs "novads" :)

Sen jau vajadzēja. Arī sociālos jautājumus rīgā jārisina lokāli. Vajag lokālo sabiedrisko dzīvi, jābūt pat uz katru guļamrajona puduri savam pensionāru klubam, lai ir sadzīve kā lauku pagastos u.tam.l.

Vai nav mērkaķisms? Da tu noasfaltē ielas vispirms blokmāju iekšpagalmos! Aizbrauc un apskaties tās bedres! Tūkstošus bedru! Ha ha, portālu viņš taisīs, vajadzības apzinās... Vot šito liekēdi gan vajag pirmo atlaist!