Rīgas domē norāda, ka pie visa tā tiek strādāts, taču par lielu daļu ideju neko konkrētāku pateikt nevar.
Lai būtu ērti un ātri
"Mēs ļoti skaisti uzzīmējam Rīgas ģenerālplānā Austrumu maģistrāli, Brīvības ielas dublieri, tomēr mēs nevaram to visu paspēt realizēt pienācīgi ātri, tāpēc jādomā par citiem risinājumiem," saka inženierzinātņu doktore, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras katedras docente un satiksmes plānošanas firmas Imink direktore Ija Niedole. Viņasprāt, vienīgais, kas patlaban var glābt pilsētas centru no stundām ilgiem sastrēgumiem, ir sabiedriskais transports.
Lai cilvēki sāktu aizstāt savas personīgās automašīnas ar sabiedrisko transportu, jānodrošina tā ātrums, ērtības līdzīgas kā mašīnā, regulāra kustība un iespēja pārsēsties no mašīnas, piemēram, autobusā, uzsver satiksmes eksperts Edmunds Bērziņš. Viņš brīdina, ka ar maksu par stāvvietām, nodokļu un apstāšanās ierobežojumu palīdzību ilglaicīgu ietekmi uz satiksmes kustību pašvaldībai neizdosies panākt.
To apzinās arī dome, par ko liecina pilsētas attīstības plāns un satiksmes koncepcijas, kurās par nākotnes prioritāti ir noteikts tieši sabiedriskais transports, jo tas "pārvadā daudzreiz vairāk cilvēku un aizņem daudzreiz mazāku telpu uz ielas pēc pārvadāto cilvēku skaita nekā vieglās automašīnas". Taču, kas būtu jādara, lai ikviens pilsētnieks to reāli izjustu?
Sava josla
Viennozīmīgas atbildes nav, tas ir vesels pasākumu komplekss, uzsver speciālisti. Īstenojot to, viņi iesaka likt lielu uzsvaru uz jaunu sabiedriskā transporta joslu ierīkošanu (patlaban tās iekārtotas astoņās Rīgas vietās), kas ļaus aizmirst par sastrēgumiem. Redzot laika ekonomiju, cilvēki būs gatavi pārsēsties no privātajiem auto uz sabiedrisko, pārliecināti eksperti.
Ekonomija būs, uzsver I.Niedole. Pēc viņas firmas aptuvenām aplēsēm, ieviešot sabiedriskā transporta joslas, ielu caurlaides spēja samazināsies par aptuveni 15%, kas vēl vairāk izraisīs sastrēgumus, kuros tad būs jānīkst automašīnām.
Trūkst naudas un šoferu
Te gan rodas cits jautājums, kas Rīgas domei būtu jāatrisina, proti, vai sabiedriskais transports kursēs pietiekami bieži. Speciālisti ierosina pašvaldības pārstāvjiem, piemēram, apsvērt iespēju izveidot jaunus maršrutus, kas apkalpotu tikai centra apkārtni.
Pilsētas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) un domes satiksmes departamenta vadītājs Ivars Zarumba skaidro, ka patlaban paplašināt sabiedriskā transporta tīklu un kursējošo vienību skaitu liedz naudas un šoferu trūkums. "Uz šodienu uzņēmuma kapacitāte gan transporta līdzekļu, gan darbinieku ziņā ir 100% noslogota. Ja būtu finansējums, tad uzņēmums būtu gatavs arī izveidot jaunus maršrutus," apstiprina pašvaldības SIA Rīgas satiksme preses sekretāre Iluta Bērziņa.
Līdzīgas problēmas skarot arī maršruta taksometru firmas. "Taču, ja kāda no tām var un vēlas palielināt reisu skaitu, tā ar šādu ierosinājumu var vērsties domē," saka I.Zarumba.
Stāvvietas taps
Vēl viens risinājums ir park&puls autostāvvietu izveidošana centra tuvumā (park&ride stāvvietas ir vairāk orientētas uz ārpilsētas iedzīvotājiem, jo atradīsies pilsētu nomalēs).
"Slēptā veidā mums tādas jau pastāv, piemēram, pie izklaides centra Zelta Boulings (cilvēki atstāj mašīnas, turklāt bez maksas, pārsēžas tramvajā un pēc pāris pieturām ir jau centrā — red.), pie tirdzniecības parka Alfa un pie Mola," saka I.Niedole. Taču tā kā tās visas pieder privātīpašniekiem, kuri pagaidām samierinās ar šādu situāciju, bet nākotnē varētu pret to sākt protestēt, pilsētai pašai jādomā par šādu stāvvietu ierīkošanu, piebilst I.Niedole. Viņa zina teikt, ka zemes šādu stāvlaukumu izveidei jau ir noskatītas un rezervētas.
Autostāvvietai komplektā jānāk arī pieturai, jo saskaņā ar Vācijā veikto pētījumu cilvēki stāvvietu izmanto tikai tad, ja tā atrodas 1—1,5 minūšu gājiena attālumā (aptuveni 100 metru) no pieturas ar pietiekami aktīvu sabiedriskā transporta kustību, piebilst I.Niedole.
I.Zarumba apliecina, ka pašvaldība ir rezervējusi paredzamās stāvvietu teritorijas, lai tās netiktu privatizētas. Viņš arī atklāj, ka patlaban jau ir izvērtētas tehnoloģijas pazemes un virszemes nelielu vairākstāvu autostāvvietu izveidošanai ap pilsētas centru, lai cilvēkiem nevajadzētu novietot automašīnas brauktuves teritorijā. "Tuvākajā laikā Rīgas satiksme izsludinās konkursu par šādu autostāvvietu būvniecību," piebilst I.Zarumba.
Viņš uzsver, ka kopumā pašvaldība nevar sūdzēties, jo atbilstoši pašreizējai situācijai jau patlaban ar sabiedrisko transportu ikdienā pārvietojas vairāk cilvēku nekā ar privāto automašīnu, tomēr nevarot arī noliegt, ka gadā transportlīdzekļu skaits galvaspilsētā pieaugot par gandrīz 10% un neesot cerību, ka tuvākajā laikā šī tendence mazināsies.
Gaidāmās stāvvietas
- pie jaunā administratīvā centra Torņakalnā
- pie Uzvaras bulvāra
- pie Rīgas preču stacijas (tur varētu būt viena no jaunajām autoostām, neliela dzelzceļa stacija)
- pie pašreizējās autoostas
- pie plānotā Brīvības ielas dubliera
Lai nodrošinātu ātrāku kustību, Rīgas dome turpina veidot sabiedriskā transporta joslas
Esošās:
- 13.janvāra ielā, posmā no Merķeļa ielas līdz 11.novembra krastmalai;
- Stabu ielā, posmā no Avotu ielas līdz Aleksandra Čaka ielai;
- Brīvības ielā, posmā no Ūnijas ielas līdz Gaisa tiltam, virzienā uz centru;
- Slokas ielā, posmā no Mārtiņa ielas līdz Kalnciema ielai;
- Merķeļa ielā, posmā no Marijas ielas līdz Brīvības ielai;
- Turgeņeva ielā, posmā no Gogoļa ielas līdz Dzirnavu ielai;
- sabiedriskajam transportam atviegloti braukšanas noteikumi ir arī Avotu ielā, posmā no Lāčplēša ielas līdz Pērnavas ielai, braukšanai virzienā no centra;
- atviegloti braukšanas noteikumi ir Bauskas ielā, posmā no Viesītes ielas līdz Stērstu ielai;
- atviegloti braukšanas noteikumi ir A. Deglava ielā, posmā no Valmieras ielas līdz Lienes ielai.
Plānotās:
- Kalpaka bulvārī, posmā no Brīvības ielas līdz K. Valdemāra ielai, likvidējot pašreizējās stāvvietas ielas malā;
- 13. janvāra ielā, posmā no 11.novembra krastmalas līdz Gogoļa ielai;
- Raiņa bulvārī, likvidējot pašreizējās stāvvietas ielas malā.
Avots: Rīgas dome