Latvijas Arhitektu savienības un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītāju rīkotajā diskusijā eksperti vērtēja līdzšinējo RVC plānu, daļu paredzētos grozījumus un to ietekmi un pilsētas attīstību ilgtermiņā.
Arhitekts Andris Kronbergs atzīst, ka RVC plānojuma grozījumos gribētu redzēt skaidru vīziju par to, kā plānojums vairo sabiedriskā labuma vērtības. "Piemēram, attīstības vīziju Rīgas ūdensmalām, publiskajām telpām, sabiedriskajām – pilsoņiem vajadzīgajām un kultūras ēkām. Plānam, kas veidots no iedzīvotāju maksātiem nodokļiem ir jāatbild uz sabiedrības kopējām vajadzībām. Neatkarīgi no tā, cik aktīvi sabiedrība piedalās pilsētas attīstībā, tai ir tiesības gūt labumu no šī plāna un tā grozījumiem," norāda A.Kronbergs.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš uzsver: "Sabiedrība ir indivīdu kopums, un attiecīgi, ja netiks dota iespēja katram individuālam subjektam īstenot viņa ieceres par kaut kādiem ekonomiski pamatotiem mehānismiem, tad sabiedrība nekad neko neiegūs". Viņaprāt, Rīgas vēsturiskajam centram ir ļoti konkrētas teritorijas robežas, kas neļauj tālāko integrāciju pilsētas kopainā. "Es vēlētos redzēt plašākas iespējas šo robežu nojaukšanai un iespējas jaunu ideju attīstībai, kā vislabāk organiski integrēt kultūrvēsturisko pilsētas mantojumu kopējā pilsētas attīstībā," teic J.Krastiņš.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis norāda, ka, veidojot RVC plānu, jābalstās uz starptautisko pieredzi. "To veido četri pamata instrumenti: zemes lietošanas veids, nodokļi, pašvaldības budžets un pašvaldības īpašuma zeme. Šo visu saslēdzot vienotā sistēmā rodas iespējas izdarīt vairāk attīstības labā – ilgtermiņā izdevīgāks zemes pielietojums, nodokļu atlaides pilsētas iedzīvotājiem un citi izdevīgi un pārdomāti risinājumi," komentē J. Dambis.
SIA grupa93 vadītājs Neils Balgalis atzīst, ka teritoriju, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā no RTU mācību korpusiem līdz Torņakalnam, un kurā tiks uzcelts jaunais dabaszinātņu fakultāšu kopums, vēlētos redzēt iezīmētu plānā kā Rīgas zinātnes, izglītības un uzņēmējdarbības teritoriju. "Lai šī teritorija kļūtu par Rīgas konkurētspējas spēku un dzinēju, un vietu, kurā ir iespējams fiziskiem līdzekļiem realizēt un atrisināt Latvijas galveno ekonomikas problēmu – zinātnes, izglītības un uzņēmējdarbības nesaskaršanos. Iespējams, jauna administratīvā centra vietā mums jābūvē jauns akadēmiskais centrs?," pieļauj N.Balgalis.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks Aigars Kušķis uzskata, ka ļoti svarīgi būtu atrast iespējas kā realizēt kvalitatīvus publiskās ārtelpas objektus. "Es personīgi uzskatu, ka mums tikpat kā nav nevienas normālas, ļoti kvalitatīvas publiskās ārtelpas vai gājēju ielas Rīgā, un politiku realizēšanas mehānismā pietrūkst konkrētākas atbildību sadales, lai paredzētu integrētu un skaidru vīziju par tālāko attīstību," norāda A. Kušķis. "Rīgā arī klusām un nemanāmi iznīkst apstādījumi, kurus nav iespējams atjaunot. Iemesls – mēs esam ķīlnieki normatīviem, inženieriem un inženieru komunikāciju dienestu prasībām. Faktiski, jebkuru brīvo telpu šobrīd aizpilda ar esošiem projektējumiem, ar perspektīviem kabeļiem un caurulēm," piebilst A.Kušķis.