Kas Rīgā viesojas ziemā, un ko tūristiem rāda ekskursiju autobuss?

Tad aizskrēja pie drauga un braši ieāķējās viņam elkonī. "Galvenais, lai bildē redzams, ka stāvam uz ledus. Mēs esam no Itālijas. Ledu esam redzējuši tikai Martini glāzē," vīrietis paskaidroja. Otrs jau bija nometies četrāpus un kašņāja sniegu, lai ieraudzītu ledu. Tad pēkšņi sāka raut draugu malā. Ledus esot melns — tātad, plāns. Tikai baltais ledus taču esot biezs. Teicu, ka arī šāds ledus ir gana biezs, lai dotos pāri upei. Itāļi atteicās, sakot, ka pietiekot ar stāvēšanu uz ledus, kas esot spilgtākais piedzīvojums Rīgā, kaut domājuši, ka par tādu izvērsīsies meiteņu iepazīšana. Todien iedomājos — diez kas Rīgā viesojas ziemā? Reiz Strēlnieku laukumā parunājos ar divstāvīgā ekskursiju autobusa šoferi, kurš pastāstīja, ka nesezonā lielākoties viesojoties vācieši un skandināvi. Šoferis aicināja izbraukt, ja gribot paraudzīties uz Rīgu no cita skatu punkta. Zviedri, vācieši, briti Kad izlemju ar busu braukt, māc šaubas, vai nebūšu vienīgā un reisu neatceļ. Firmas Hansabuss Latvia vadītājs Andrejs Vanags nomierina, ka autobuss ziemā kursē četrreiz dienā un brauc arī tad, ja Rīgu redzēt vēlas tikai viens klients. Viesiem biļete maksājot 10 latu, vietējiem uz pusi mazāk. Tā derīga 48 stundas, un tūrists jebkurā pieturā var izkāpt un iekāpt nākamajā reisā, lai turpinātu ceļu. Kopumā latviešu firmai Hansabuss piederot trīs divstāvīgie autobusi, kuri ekskursijās pa Latviju dodas kopš 2005.gada. Lai gan sarkanajiem busiem ir konkurenti, pērn izdevies pārvadāt ap 15 000 viesu. A.Vanags teic, ka tūristu skaits rūkot, taču situācija neesot bezcerīga. Nesen firma noslēgusi līgumus ar starptautiskiem klientiem, un šogad Rīgu apmeklēšot vācieši, poļi, turki un skandināvi, kas veidojot pusi no visu viesu skaita. Nesezonā Rīgu apmeklējot tādi paši tūristi kā vasarā, iespējams, nedaudz taupīgāki. Lai raudzītu skaistu ziemu un ledu, braucot viens no simta. Kāpjam ar fotogrāfu busā. Labāko vietu priekšā jau ieņēmis kāds pāris. Maija no Somijas un Bross no Lielbritānijas, kurš studē Somijā. Rokās fotoaparāts, klēpī karte un čipsu paka. Iekāpj divas vācietes un divi zviedru pāri. "Esiet sveicināti Rīgā!" audiogids Anša Bogustova balsī aicina iepazīt pilsētu, kurā mīt ap 750 tūkstošiem iedzīvotāju. Fonā skanot vieglam džezam, var uzzināt par Latvijas vēsturi, izglītības sistēmu, dziedāšanas kāri, reliģisko piederību, kā arī praktisku informāciju par to, ka no Forum Cinemas uz Vecrīgu var nokļūt pa apakšzemes tuneli un Origo var iepirkties. Dienvidu tilts top Par citādo skatu punktu nav melots. Izjūtas gluži kā bērnībā, kad tētis uzcēla plecos un varēja visu pārredzēt. No busa var ieskatīties māju otrā stāva logos, izpētīt trolejbusu jumtu elektrosistēmas. Draudīgi tuvu gar logu zib ceļa zīmes. Uz Elizabetes ielas tūristi uzzina, ka Vērmanītī var uzspēlēt šahu un Lido nobaudīt tradicionālo ēdienu. Ir arī skaņas efekts — glāzē līst alus. Avotu ielā buss uz mirkli iestrēgst, jo krustojumu aizšķērsojušas automašīnas. Tikmēr var noskatīties uz strīdu — sieviete draudīgi vicina vīrietim gar degunu kredītkarti. Izbraukājuši Pārdaugavu, pār Akmens tiltu dodamies atpakaļ. Manis uzrunātie viesi stāsta, ka Rīga ziemā ir skaista. Laika apstākļi nebaidot, jo gan Vācijā, gan Zviedrijā patlaban esot tikpat drēgns. Turklāt ziemā, kad kokos nav lapu, jūgendstils esot labāk redzams. Šoferis Aleksandrs novērojis, ka viesiem visvairāk patīk jūgends. Japāņi lūdzot apstāties vai pie katras ēkas, jo vēlas nobildēties. Kad šoferim prasot, ko aizvest kā suvenīru, sakot — melno balzamu un kādu kūpinātu zivi. Tāds brauciens pacilā garu. Esmu lepna par Rīgu. Tas sīkums, ka audiogids melo, sakot — piektais tilts vēl top. Rīga arī bez tā būtu tikpat varena.