Viņš norādīja, ka KP kategoriski iebilst pret šādu populistisku solījumu paušanu un īstenošanu, skaidrojot, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" paredz izņēmuma gadījumus, kad pašvaldība var iesaistīties zāļu mazumtirdzniecības tirgū. Tas ir tikai tādos gadījumos, kad komersanti neveido teritoriālo nosegumu farmaceitisko pakalpojumu nodrošināšanai.
Tomēr šāda problēmsituācija nebūtu attiecināma uz Rīgu, kurā patlaban ir apmēram 300 aptiekas. Tas ir gana ievērojams skaitlis, un tādējādi patērētājiem ir nodrošināta gan iespēja iegādāties nepieciešamos medikamentus, gan izvēlēties komersantu jeb aptieku, kur šo iegādi veikt, uzsvēra Račko.
Pēc Račko domām, kritiku neiztur partiju solījumi medikamentus tirgot par zemākām cenām, jo medikamenti pašvaldībai būtu jāiegādājas tāpat, kā to dara privātie uzņēmēji, proti, no vairumtirgotāja vai cita mazumtirgotāja.
"Tāpat atgādinām, ka maksimālā pieļaujamā cena, par kādu aptieka pārdod zāles, jau ir normatīvi noteikta, līdzīgi, kā tas ir arī lieltirgotavas cenas gadījumā. Tas liek apšaubīt iespēju piedāvāt zāles par ievērojami zemākām cenām, lai neradītu pašvaldībai zaudējumus," sacīja Račko.
Arī lielākās aptieku ķēdes Mēness aptieka īpašnieku holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits atzina, ka Rīgā nav neviena iemesla, lai pašvaldībai būtu nepieciešamība sākt darbošanos aptieku biznesā. Šmits argumentēja, ka Rīgas pašvaldībā par aptieku pieejamību nevarot sūdzēties.
Račko arī atgādināja, ka Rīgas dome KP redzeslokā nonākot regulāri. "Ar nožēlu jāatzīst, ka Rīgas dome KP redzeslokā nonāk regulāri - ar plānotiem un arī ar īstenotiem lēmumiem un darbībām. Tas liecina par mērķtiecīgu konkurences kropļošanu no pašvaldības puses. Konkurences padomei nav pamata uzskatīt, ka tas būtu saistīts ar izpratnes vai informācijas trūkumu par godīgas konkurences principu ievērošanu," pauda KP loceklis.
Račko secināja, ka valsts un pašvaldību radītie konkurences kropļojumi kļūst par aizvien aktuālāku konkurences problēmu. To pierāda iestādes pieaugošais saņemto iesniegumu skaits par personu radītiem konkurences ierobežojumiem. Tāpat to apstiprināja pērn rudenī sabiedriskās domas pētījuma respondenti, norādot, ka viena no būtiskākajām konkurences problemātikām ir tieši valsts un pašvaldību radītie konkurences kropļojumi.
"Zīmīgi, ka pašvaldību spiediena rezultātā MK vairs tālāk netiks virzīti grozījumi Konkurences likumā, kas KP sniegtu plašākas pilnvaras vērsties pret publisku personu veiktajiem konkurences kropļojumiem. Patlaban KP var tikai izteikt rekomendējošus atzinumus par plānoto lēmumu negatīvo ietekmi uz konkurenci," norādīja Račko.
Kā ziņots, partijas Saskaņa un GKR plāno veidot municipālās aptiekas pie pašvaldības ārstniecības iestādēm, kurās medikamenti būšot iegādājami ar minimālu uzcenojumu.
Tāpat LETA jau rakstīja, ka, neraugoties uz KP un uzņēmēju organizāciju iebildumiem par to, ka valsts un pašvaldības uzņēmumiem nevajadzētu iesaistīties komercdarbībā, sevišķi tirgos, kur ir pietiekams dalībnieku skaits un konkurence attīstās, Rīgas dome 2012.gadā lēma dibināt uzņēmumu Aqua Riga, sāks nodarboties ar dzeramā ūdens fasēšanu.
viena tante teica ka....