Lidostu rekomendē savienot ar 2.tramvaju līniju

Viņa informēja, ka, izstrādājot RPMP attiecībā uz vilcienu tīklu, eksperti norāda, ka tā galvenais uzdevums ir nodrošināt cilvēku pārvietošanos starp Pierīgu un Rīgu. Rīgā transporta sistēmu ieteicams attīstīt tā, lai veicinātu nemotorizēto pārvietošanās veidu izmantošanu vai blīvu un bieži kursējošu tramvaju, trolejbusu, autobusu un mikroautobusu tīklu.Savukārt par to, vai ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rīga-Maskava izbūve ietekmēs arī dzelzceļa līnijas izveidi uz starptautisko lidostu "Rīga", varēs spriest tikai konkrētu projektu risinājumu izpētes procesā.Balgalve uzsvēra, ka mobilitātes plāna galvenais mērķis ir sniegt rekomendācijas vienotas satiksmes infrastruktūras izveidošanai, kā arī konceptuāli ieskicēt iespējamos risinājumus, nosakot, ka sīkāk katra projekta risinājumus analizē tehniskā pamatojuma izstrādē un projektēšanas laikā, ņemot vērā tehniskos, ekonomiskos, finansiālos, sociālos, vides un citus faktorus. Tādēļ tikai konkrētu projektu risinājumu izpētes procesā, tostarp arī veicot tehniskā pamatojuma izstrādi ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rīga-Maskava iespējamai izbūvei, kā arī lidostas "Rīga" savienojumam ar Rīgas pilsētu, ir iespējams pieņemt lēmumu par konkrēta risinājuma lietderību.SM pārstāve atgādināja, ka 2009.gadā tika sākta Daugavas kreisā krasta dzelzceļa maršrutu uz ostas teritorijām un starptautisko lidostu "Rīga" izpēte, lai noskaidrotu paredzamās būvniecības ieceres realizācijas iespējas, ņemot vērā visus faktorus. Izpēti plānots pabeigt līdz 2011.gada maijam, secinot, vai dzelzceļa līnijas būvniecība būtu pamatota.Pēc Balgalves paskaidrotā, lai nodrošinātu mobilitātes plāna ieviešanu, jāizstrādā labākais sadarbības modelis, ar visām iesaistītajām pusēm vienojoties par tā īstenošanas vadību, ņemot vērā arī mobilitātes plāna izstrādātāju "Witteveen+Bos Raadgevende Ingenieurs B.V." ieteikumus pasākumiem, kas jāveic vai jāsāk pirmajā plāna ieviešanas periodā, laika posmā no 2011. līdz 2017.gadam, un tad arī varēs konkretizēt, kādus projektus un kādā secībā ir visoptimālāk īstenot.Latvijas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Satiksmes ministrijas (SM) ziņojums vēstī, ka izstrādājot RPMP stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu (SVIN), ņemot vērā Vides pārskatā sniegtos atzinumus, kā arī sabiedriskās apspriešanas rezultātus, RPMP paredzēs veidot izkliedētu, augstas caurlaidības maģistrālo ielu tīklu.SM informē, ka RPMP ietvaros kopumā skatīti trīs transporta sistēmas attīstības varianti Rīgā, tostarp pirmais variants paredz izkliedētu, augstas caurlaidības maģistrālo ielu tīklu, otrais variants paredz blīvu maģistrālo ielu tīklu, bet trešais variants paredz izmantot Dienvidu tiltu.Ziņojumā klāstīts, ka visiem attīstības variantiem attiecībā uz vidi ir labāks kopējais rādītājs, nekā tad, ja RPMP netiktu realizēts. Pirmais variants ir vislabākais pēc tādiem parametriem kā gaisa piesārņojums, klimata pārmaiņas un dzīves kvalitāte, bet ir ar vislielāko ietekmi uz ainavu un dabu, jo ietver plašas transporta infrastruktūras izbūves projektus.Kopumā pirmais variants no vides viedokļa ir atzīts par labāko un ir izvēlēts kā RPMP attīstības variants.Ziņojumā teikts, ka paralēli RPMP izstrādei veikts arī mobilitātes plāna SIVN. Vides pārskatā ir izvērtēta RPMP iespējamā ietekme uz vidi, tostarp uz gaisa piesārņojumu. Izvērtēta arī iespējamā ietekme uz klimata izmaiņām, ūdeņiem dabu un ainavu, kā arī ietekme uz dzīves kvalitāti. Īpaši ņemtas vērā būtiskāko transporta ietekmju uz vidi problēmas - gaisa kvalitātes un trokšņu līmeņu robežlielumu pārsniegumi Rīgā.RPMP un Vides pārskata projektu sabiedriskajā apspriešanā saņemtas 14 rakstveida atsauksmes no dažādām institūcijām, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja atzinums.Ministrija informē, ka sagatavotajos RPMP un Vides pārskata dokumentos ir veikti labojumi un papildinājumi. Tostarp Vides pārskatā atbilstoši vides likumu aktiem iekļauts autoceļu A7 (Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle)) - A8 (Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene)) savienojums, izvērtēta kravas transporta ietekme uz vidi, ja Rīgas hidroelektrostacija (HES) būs slēgta kravas transportam un tā plūsma tiks novirzīta uz Dienvidu tiltu, izvērtēta ietekme uz situāciju Pierīgā, kā arī izvērtētas RPMP ieviešanas kumulatīvās ietekmes.RPMP ir pievienota arī papildu informācija par Pierīgas pašvaldībām, sniegta papildu motivācija un vairāki papildinājumi par Rīgas sabiedriskā transporta tīklu, sniegts modelēšanas rezultātu izskaidrojums, kā arī veikti citi papildinājumi.Plānots, ka SM atbilstoši Vides pārskatā norādītajam, lai konstatētu Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna īstenošanas radīto tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi, kā arī lai nepieciešamības gadījumā izdarītu grozījumus plānošanas dokumentā, apkopos datus par Rīgu un Pierīgu, izmantojot valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, un iesniegs Vides pārraudzības valsts birojā līdz 2015. un 2025.gada 30.jūnijam monitoringa ziņojumus par RPMP īstenošanu.SM līgumu ar starptautisko konsultāciju kompāniju "Witteveen +Bos Raadgevende Ingenieurs B.V." par mobilitātes plāna un rīcības programmas izstrādi noslēdza 2009.gada 26.augustā.Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem. Līguma summa ir 697,8 tūkstoši eiro (490,4 tūkstoši latu) bez pievienotās vērtības nodokļa, tostarp 84% pakalpojuma līguma izmaksu sedz Kohēzijas fonds, bet 16% sedzami no valsts budžeta.