Šādu lūgumu - izbeigt kriminālprocesu daļā pret Raimeru - Krasovska pieteica pirmdien Rīgas apgabaltiesā notiekošajā tiesas sēdē 13.janvāra grautiņu lietā pret 23 apsūdzētajiem.
Prokuratūra gan pauda uzskatu, ka aizstāves lūgums ir nepamatots un noraidāms, jo lēmumā par lietas nodošanu tiesai esot gan minēts KL pants, pēc kura Raimeru paredzēts tiesāt. Apsūdzētā personas kods nav pareizs, atzina prokuratūra, taču tā esot uzskatāma vien kā pārrakstīšanās kļūda.
Advokāte uzstāja, ka lēmumā, kuru saņēmis apsūdzētais, konkrēts KL pants neesot minēts, turklāt attiecībā uz nepareizo personas kodu šāda kļūda neesot pieļaujama. "Ja cilvēks brauc uz ārzemēm, viņam nevar būt dokuments ar svešu personas kodu," savu viedokli argumentēja Krasovska.
Tiesa, uzklausījusi procesa dalībnieku viedokļus, advokātes lūgumu - izbeigt kriminālprocesu daļā pret Raimeru - noraidīja. Motivējot šo lēmumu, tiesnese Irēna Logina sacīja, ka tiesai nav šaubu, ka tas Raimers, kurš regulāri nāk uz tiesas sēdēm, ir tas pats Raimers, kurš ir piedalījies pirmstiesas kriminālprocesuālajās darbībās. Pretējā gadījumā nebūtu saprotams, kāpēc persona, kurai nav nekāda sakara ar šo lietu, visu laiku nāk uz tiesas sēdēm, piebilda tiesnese.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pirmdien skata vienu no trīs lietām, kas tika izdalītas no tā dēvētā 13.janvāra grautiņu pamata kriminālprocesa. Pirmdien izskatāmajā lietā ir apsūdzētas 23 personas, un visi 23 apsūdzētie ir ieradušies uz lietas izskatīšanu.
Jau ziņots, ka šā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Vienā no tiem tagad apsūdzētas 23 personas, otrā - 25, bet trešajā - 20.
Tiesas priekšā stājies Andris Maziks, Gunārs Klīmanis, Edgars Markots, Ansis Ataols Bērziņš, Jānis Vanags, Rolands Siliņš, Raimers, Žamšids Turdibajevs, Lauris Krasņikovs, Ingus Zaharčenoks, Lauris Tijons, Jānis Tijons, Juris Kļova, Ivo Romanovskis, Raimonds Romanovskis, Arturs Einemanis, Aleksejs Petrovs, Sergejs Oļševskis, Jānis Vīnavs, Vadims Gorbatjuks, Edgars Gorbaņs, Aleksejs Arhipovs, Endijs Šulmeisters.
Pagaidām vēl nav zināms, kad tiesa skatīs abas pārējās no pamata kriminālprocesa izdalītās 13.janvāra grautiņu krimināllietas, aģentūrai LETA sacīja Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.
Kā ziņots, visos trīs minētajos kriminālprocesos visas personas apsūdzētas pēc KL 225.panta 2.daļas, proti, par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.
Patlaban KL 225.pants Masu nekārtības paredz: "Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."
Kā ziņots, 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS Latvijas Balzams produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns Fīlings. Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.