Nav receptes, kur ņemt naudu rīdzinieku pabalstiem

Vēlāk maksās kredītus Diena jau pagājušajā nedēļā rakstīja, ka finanšu departamenta sagatavotais budžeta projekts paredz no marta vairs nemaksāt 100 latu jaundzimušajiem rīdziniekiem un 10—38 latus mēnesī aizbildņiem un aizgādņiem, kā arī vairākus pabalstus samazināt uz uz pusi. Piektdien budžeta komisijas sēdē koalīcija vienojās, ka pašvaldība tomēr centīsies rast nepieciešamos līdzekļus pabalstu izmaksai. "Viss, kas bija pagājušajā gadā, paliks," uzsver par sociālo sfēru atbildīgais vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP). Viņš partneriem piedāvājis divus naudas gūšanas avotus — lūgt pašvaldības SIA Rīgas nami piešķirt domei kredītbrīvdienas aizdevuma atmaksai par Rātsnama celtniecību, kas ik gadu no pašvaldības kases prasa 700 tūkstošus latu, un aicināt pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks gada nogalē ieplānoto kredīta maksājumu pārcelt uz nākamā gada janvāri, šādi budžetā ietaupot 3,5 miljonus latu. Neskaidrība vēl ir ar dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, jo no Ekonomikas ministrijas nav saņemta informācija, vai būs valsts līdzfinansējums. Taču lielākās problēmas ir ar izglītības jomu, kurā saskaņā ar budžeta projektu paredzēts no marta slēgt programmu 1.klašu skolēnu nodrošināšanai ar brīvpusdienām, noņemt 50 latu pabalstu mēnesī vecākiem, kuru bērniem nav atradusies vieta pašvaldības bērnudārzā, kā arī dubultot vecāku maksājumus par bērnudārza pakalpojumiem. Par izglītības jomu atbildīgajam vicemēram Almeram Ludvikam (LPP/LC) nav šaubu, ka nepieciešamie 4,7 miljoni jāatrod, taču viņam "nav gatavas receptes, kur ņemt finansējumu", informē viņa preses sekretāre Aiga Nebare un prognozē, ka varētu pārskatīt investīcijas vai naudu transportam. Papildu tam jādomā, kur gūt astoņus miljonus pirmsskolas pedagogu piemaksām, kuras Izglītības un zinātnes ministrija nav iedevusi. Savukārt jautājums par vecāku maksājumu par vietu pašvaldības bērnudārzā neesot darba kārtībā, jo likums nosaka — par to maksā pašvaldība. Reorganizēs iestādes Diena jau rakstīja, ka pašvaldības šī gada izdevumi, salīdzinot ar pagājušo gadu, saruks aptuveni par 24% jeb naudas izteiksmē — par 156 miljoniem latu. Paredzēts, ka tēriņi nepārsniegs ieņēmumus, kas būs 502 miljoni latu. Lai izpildītu šo samazinājumu, otrdien Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) ar koalīcijas partneriem atbalstīja komunālā un vides departamenta apvienošanu, kas dos apmēram 500 tūkstošu latu ietaupījumu. Panākta arī vienošanās apvienot aģentūru Mežaparks un Rīgas pieminekļu aģentūru, bet Atkarības profilakses centru un Bērnu tiesību aizsardzības centru pievienot labklājības departamentam, kā arī apvienot projektu vadības un attīstības direkciju ar ziemeļu koridora attīstības biroju.