Neskatoties uz spēcīgo snigšanu, trešdien šoferiem sabiedriskajā transportā biļetes ir jāpērk

Krasta iela nav maģistrālā iela? Nē nu tur jau pat zirgam jāsmejas.

to nīlu vajag ar sūdainu koku

Jāuzrāda, gan tehniskā pase, gan atslēgas :)

Kā sacīt jāsaka,, no viena grāvja otrā. Un vēl, Rīga nav nemaz tik liela, var kājām izstaigāt -uzlabojas sirdsdarbība un domas noskaidrojās ! Piemēram, žirgts pensionārs no Ziedoņdārza līdz Nac. teātrim aizstaigā 15 minūtēs. No Juglas gan būtu grūtāk!

Dimāju, ka Ušakova k-gam būtu sākumā jāpanak, lai paši Rīgas pašvaldības darbinieki nebrauc ar mašīnām uz darbu, bet ar sabiedrisko transportu.

vo sākās. interpretācijas un spekulācijas. paši atzīst, ka murgu radījuši, bet vēl turpina lepoties. Doma bija, tipa ja snieg, lai mazāk brauktu, bet tagad sanāk - pofig kā snieg, galvenais vai vakar mēs izdomājām populismu izplatīt, ja piemirsām, tad sorry..... ko tad darīs plūdos un citās dabas kataklizmās? tak pieņēma lēmumu, ka arī varēs ar sabiedrisko transportu šoferi bez maksas braukt, bet ja vērta, plūdi vai vēl kas atnāks bez brīdinājuma, tad figu?! Velns, ko tad jūs gribat panākt? Uzlabot satiksmi, jeb vienkārši ik pa laikam elektorātu apglaimot un censties neticīgos savā pusē piedabūt....

Drusku pabraukājāties, cien. autobraucēji, un viss, pietiks.

Bet protams - nav jau šaubu ne par Ušakova mērķiem, ne par līdzekļiem. Runa ir par nabaga satiksmes departamenta pārstāvi, kurai ir jāizdomā, kā publiskajā telpā nopamatot, ka nav reāli ar tiem resursiem, kas viņiem ir, savlaicīgi informēt autovadītājus par laikapstākļu maiņu un attiecīgi braukšanu sabiedriskajā transportā. Tāpēc ir neveiklas atrunas par vakaru un dienu un konsekvenci - ja vak teicām, ka nesnigs un nedrīkstēs braukt, tad šodien mēs nedrīkstam teikt, ka snieg un drīkst braukt. Droši vien kaut kā gudrāk vajadzēja izdomāt formulējumu vai arī - nepamatotu Ušakova lēmumu arī nekā nepamatojam. Uzzinām par laiku, kad uzzinām, lemjam, kad lemjam, gribat braucaiet, gribat - nē.

Rīgas domē kretīni dejo...

Naivi domāt, ka Ušakovam interesē kā labāk ieviest šos noteikumus. Viņš ļoti labi pārzina savu elektorātu, kas pārsvarā ir lumpenizējušies krievu imigranti, diemžēl arī daži latvieši, kuriem pie vārdkopas "par brīvu" sāk laimē drebēt rokas. Viņi nav spējīgi aizdomāties par to, ja kādam kaut kas ir par brīvu, tad kāds cits par to samaksā. Ne vienmēr tieši, arī netieši, piem. samazinās transportlīdzekļu skaits uz līnijām, tie netiek pienācīgi apkopti utt. Haoss būs arī ar informāciju. . Būtu labāk Ušaovs noorganizējis sniega izvešanu, kā arī stingrākus pasākumus pret tiem Vaņām u.c., kas ne vien brauc nesamaksājuši, bet atļaujas uzbrukt kontrolieriem. Secinājums - krievu sadzīves kultūra pēdējā laikā spraucas mūsu dzīve, kur tik var. Un Ušakovs jau arī to pārstāv, gan ar solījumiem, kuru īstenošana radīs tikai sarežģījumus, gan arī ar savu izturēšanos un runas veidu.

Latvijas iepludinātie civilokupanti (kolaboracionisti) izmirts - statistika lasi http://www.apollo.lv/zinas/latviesu-skaits-pieaugs/545506 saildzini. Augstāk aprakstīto demogrāfisko izmaiņu dēļ Latvijas pilsētas un novadi desmit gadu laikā ir kļuvuši latviskāki latviešu īpatsvars ir palielinājies vidēji par 4,3% (skat. 4.attēlu). Piemēram, 2000.gadā Rīgā latvieši bija 41%, bet 2011.gadā jau 46,33% (+5,33% īpatsvara pieaugums), savukārt Jelgavā 2000.gadā latvieši bija 50,97%, bet 2011.gadā jau 58,47% (+7,5% īpatsvara pieaugums). Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citās pilsētās. Ja pirms desmit gadiem tikai divās no septiņām lielajām pilsētām latvieši bija vairāk par 50% (Jelgavā – 50,97% un Ventspilī – 51,58%), tad šobrīd četrās no septiņām lielajām pilsētām latviešu skaits pārsniedz 50% no iedzīvotāji skaita (Jelgava – 58,47%; Jūrmala – 53,28%; Liepāja – 55,21%; Ventspils – 56,89%). Ir sagaidāms, ka, ja nenotiks būtiskas izmaiņas, tad līdz 2020.gadam latviešu skaits 50% robežu pārsniegs vēl divās pilsētās – Rīgā un Rēzeknē. Ap 2020.gadu starp lielajām pilsētām latvieši kā minoritāte būs vien Daugavpilī.