Nevar atrast vietu Puškina piemineklim

šī versija nošpikota nu Budapeštas. tur tāds pats piemineklis, tik ne Puškinam. slikti.

tāpat Armidsteda skulpt\uru ar par katru cenu nevajadzēja bāzst centrā - daudz atbilsto''aka ir Pārdaugava, kur ir gan Armidsteda iela, gan viņa vārdā nosauktā bērnu slimnīca. Tai vietā no skulptūras būtu daudz lielāks labums. Varētu būt gan Puškinam skuptūra Puskina ielā, gan Gogolim - Gogoļa ielā, Turgeņevam - Turgeņeva ielā, ļermontovam - Ļermontova ielā, Ojāram Vācietim - Ojāra Vācieša ielā, Fridriham Canderam - Candera ielā, Vašingtonam - Vašingtona laukumā, Augustam Dombrovskim - Dombrovska ielā, Gunāram Astram - Astra sielā utt.. Katrā ziņā - Rīgas apkaimes un nomales tikai iegūtu, ja tajā sparādītos šādi kontekstuāli mākslas darbi, kamēr - grūžot visu centrā - ta stik degradē pilsētu.

Ir jau gan tas Kronvalda parks piestūķēts ar visādiem dīvainiem pieminekļiem, bet nu - vai to vajag turpināt? Domāju, Rīga kopumā tikai iegūtu, ja dažādas skulptūras, pieminekļi un citi mākslas darbi tiktu izvietoti apkaimēs, nevis pilsētas centrā. Puškina piemineklim noteikti daudz atbilstošāka būtu Maskavas priekšpilsēta, kur vēsturiski krievi vairāk dzīvojuši. Samērīgs piemineklis Puškina ielā - domāju vieta no tā tikai iegūtu, pretstatā Kronvalada parkam, kuru daudzās dažā'dās, ar vietu nesaistītās figūras, tik vairāk degradē parku.

Re, būs vēl viens piemineklis par godu un prieku Latslāvijai ! ------------------ Rīgas domes Pieminekļu padome ceturtdien praktiski vienbalsīgi atbalstīja domnieka Sergeja Žuravļova (''Dzimtene'') priekšlikumu atjaunot reiz Pils laukumā stāvējušo kolonnu, kas tika atklāta 1817. gadā par godu Krievijas cara Aleksandra I uzvarām pār Napoleonu. Juridiski šobrīd tā nevienam īsti nepieder, un nav arī skaidrs, kurš uzņemtos segt izdevumus. ''Mums vienreiz jātiek galā ar savu vēsturi! Nu un tad, ka ierosinātājs bija Žuravļovs?!'' konceptuālo padomes lēmumu komentēja šīs sanāksmes dalībnieks Pieminekļu padomes loceklis, arhitekts Eižens Upmanis. No 12 sanākušajiem padomes pārstāvjiem balsošanā atturējusies vienīgi Helmī Stalte ("TB"/LNNK). Pēc Upmaņa domām, nekā politiska šajā lietā nav un runa ir par to, ka jāsaved kārtībā pirmais Rīgas piemineklis, kas turklāt ticis veidots par Rīgas pilsoņu saziedotiem līdzekļiem un šobrīd apskatāms gaužām nepievilcīgā izskatā un vietā, guļus stāvoklī, izjaukts. Vairākums Uzvaras kolonnas daļu glabājas Varoņu ielā, pie pilsētas krematorijas, taču atsevišķas tās daļas meklējamas noliktavā Jelgavas ielā. Reiz kolonnas augšdaļu rotājusī uzvaras dievietes Nīkes bronzas statuja ar lauru vainagu rokās, kā arī plāksnes ar uzrakstiem bez pēdām pazuda Pirmā pasaules kara laikā, kad kopā ar citām kultūras vērtībām un Rīgas fabriku iekārtām tika evakuēta uz Krieviju. Ja vien par pieminekļiem neuzskata Lielā Kristapa tēlu Daugavmalā un Soda stabu, kas reiz atradies tagadējās Stabu ielas apkaimē, tad Uzvaras kolonna patiesi ir Latvijas galvaspilsētas pirmais piemineklis šā vārda mūsdienu izpratnē. Tā vēsture aizsākās brīdī, kad Rīgas tirgotāju priekšstāvis Kleins vērsās pie Baltijas ģenerālgubernatora Pauluči ar ierosinājumu atbilstoši godināt Aleksandra I uzvaras 1812./1813. gada Napoleona karos. Piemineklim vajadzēja paust pateicību caram, ka bija izdevies nosargāt Rīgu un lielā mērā arī pārējo Latvijas teritoriju, kuru 1812. gada karš skāra maz. Pēterburgas galma arhitekta Džakomo Kvarengi (1744 – 1817) projektu klasicisma stilā ieturētajai kolonnai sagādājis pats Pauluči. Tādas kolonnas 19. gadsimta sākumā bija modē daudzviet Eiropā. Pēc Bergamo pilsētā dzimušā itāliešu arhitekta un mākslinieka projektiem Latvijā celtas arī Mežotnes, Elejas un daļēji Kazdangas pils. Kara dēļ ''apcirptā'' granīta kolonna skvērā pie Rīgas pils nostāvēja līdz pat 1938. gada novembrim, kad ar valsts galvas Kārļa Ulmaņa ziņu to no prezidenta rezidences logu priekšas aizvāca. Bija doma to vēlāk uzstādīt Viesturdārzā, līdzās ''laikabiedrenei'' – Aleksandra I Triumfa arkai, taču jauns karš ienesa savas korekcijas. Pēc Pieminekļu padomes ieskata, Rīgas pils priekša un Viesturdārzs būtu jāpieņem kā potenciālas Uzvaras kolonnas atkaluzstādīšanas vietas. Trešā ir Jēkaba laukums, kur pat iekārtota pamatne. Eižens Upmanis uzskata, ka tieši tā arī Reklāma būtu vispiemērotākā vieta, jo līdzās ir stila un laikmeta ziņā iederīgā Arsenāla ēka. Viesturdārzā, pēc arhitekta domām, kolonna īsti vairs neiederētos, jo vietā, kur to reiz bija lemts uzstādīt, 1973. gadā iekārtots Dziesmu svētku simtgades ansamblis. Savukārt Rīgas pašvaldības aģentūras ''Rīgas Pieminekļu aģentūra'' direktors Guntis Gailītis tomēr sliecas par labu šai vietai, jo gan Triumfa arka, gan Uzvaras kolonna veltīta Aleksandram I un ''sader kopā''. Vēsturiskā Rīgas pils laukuma kandidatūru ne Gailītis, ne Upmanis, ne, šķiet, arī vairākums citu ekspertu nopietni nemaz neizskata – nākotnē tur vajadzētu būt piemineklim pirmajam Latvijas prezidentam Jānim Čakstem. Pagaidām nav arī izlemts, kādā pakāpē kolonna jāatjauno – tikai granītā vai ar visu bronzas Nīki? Upmanis aizrāda uz vēl dažiem faktoriem. Proti, vēl nav bijis ekspertu slēdziena, vai izjauktās kolonnas daļas maz ir atkal savienojamas, cik droša tāda konstrukcija būtu. Astoņi granīta stabi, kas reiz ierobežoja pieeju piemineklim, gan esot labā stāvoklī. ''Bet pasakiet man, kas īsti ir kolonnas īpašnieks?'' jautāts par atjaunošanas finansējumu, atsaka Pieminekļu padomes loceklis. Izrādās, lai arī atrodas valsts aizsardzībā, juridiski Uzvaras kolonna nevienam nepiederot! ''Ne valstij, ne Rīgas domei! To jautājumu vispirms vajadzētu izskatīt Pieminekļu aģentūrai. Loģiski, ja kolonna tomēr piederētu Rīgai,'' tā Upmanis. Tas gan nenozīmēšot, ka pilsētai vajadzētu pilnībā uzņemties restaurēšanas izdevumus, jo šis ir tas gadījums, kad arī tālāk nāktos iesaistīties privātajai iniciatīvai: ''Ja jau Žuravļovs ir tik aktīvs, viņš varētu uzņemties ziedojumu vākšanu. Pieminekļu padome jau par naudu nelemj. Mēs tikai atzinām, ka piemineklis ir kultūrvēsturiska vērtība.'' *** UZZIŅAI Pirmā pieminekļa liktenis 1817. gada 15. septembrī notiek Baltijas ģenerālgubernatora rezidences – Rīgas pils – priekšā uzstādītās Uzvaras kolonnas atklāšana. 1915. gadā kolonnu vainagojošā statuja tiek evakuēta uz Krieviju. 1938. gada novembrī kolonnas granīta daļas no Pils laukuma aizvāc. 1990. gadā ar domu atjaunot Uzvaras kolonnu, Jēkaba laukumā pie Arsenāla iekārto tai vietu, taču nodomu izjauc atmodas notikumi. 1998. gadā izjaukto Uzvaras kolonnu pasludina par valsts aizsargājamu arhitektūras pieminekli. 2006. gadā pie krematorijas glabātās pieminekļa daļas attīra no grafiti un netīrumiem. 2008. gada 20. novembrī Rīgas Pieminekļu padome nolēma atbalstīt Uzvaras kolonnas atjaunošanu un sākt pētīt pieminekļa atjaunošanas iespējas.

Labāk brāļiem Kaudzītēm,Pumpuram, Alunānam , tēlniekam K.Jansonam. Mums taču ir atmiņai cienīgi cilvēki. Lai cik Krievijā un ,varbūt, pasaulē ir Puškins, man viņa dzeja nav saistoša...

Viktoram Igo? Es labāk gribētu Šekspīram. Uzskatu, pasaules ievērojamās personības ar saviem darbiem daudz do arī Latvijai. Nesaprotu kāpēc ielas ir jāsauc mazpilsētu/ciemu vārdos, piemēram, Ulbrokas, Dzelzavas utt.???

Kāds sakars Puškinam ar LATVIJU? Es gribu pieminekli Viktoram Igo.

Adisabebas centrā!

variants ar tiltiņu ir pat ļoti apsveicams! ;) tikai kāpēc tā māžoties liekot tiltiņu parkā? Tiltam jāsavieno 2 krasti vai puses! Tātad, lai krievija apmaksā skaista tilta pār Daugavu uzcelšanu un noliekam uz tā pieminekli Puškinam, kurš domīgs veras likteņupes ūdeņos kā Pūks sprunguļ spēles laikā! :) Un visi apmierināti - rīdiniekiem jauns Daugavas šķērsojums, puškiniešiem vieta, kur sprunguļspēli uzspēlēt!

Lai man piedod Puškins u.c. krievi, tomēr krievu val. un viss krieviskais man atgādina par Latvijas u.c. valstu okupāciju, krievu valdību meliem, necieņu pret citām tautām utt. Visi jau teiks - nav tur vainīgs Puškins - nu nav jau, nav, bet vienalga, asociācijas tas manī tādas izraisa... Lai Krievija slavina savus tautu dēlus un meitas - ar to arī pietiks...

Puškins arī nav politiska perona, tapēc atšķirībā no "Uzvaras Pieminekļa" to nevar nekādi saistīt ar apspiešanas režīmu.

Varbūt mana komentāra pirmās rindas bija pārāk asas, bet sanāk, ka Puškins ir slikts tikai tāpēc, ka viņš ir krievs un, kas ir vēl ļaunāk, nēģeris? Ja Latvijā dzīvotu angļi, tad tiešām būtu labi, ka valsts parādītu savu labo attieksmi, un uzstādītu pieminekli kaut vai O. Vaildam. Vai arī uzreiz pateiktu, ka viņi Latvijā nav vēlami. Tiem, kas apčurā Brīvībs pieminekli, diezin vai zina, kas ir Oskars Vailds;)

Lai uzstāda uzvaras pieminekļa vietā.

Uz Latviju brauc angļu mīzējtūristi. Tad kapēc gan viniem par prieku piemēram neuzcelt pieminekli Oskaram Vaidlam. Viņa darbi ar pieder pie pasaules literatūras klasikas. Un viņam tapat kā Puškinam, ar nav nekada sakara ar Rīgu. Varbūt vēl memoriālo dzīvokli atklāt?

Puškina darbi pieder pasaules literatūras klasikai. Un jūsu aprobežotais naids to nemainīs. Protams, piemineklis Vāgneram, latviešiem būtu daudz tīkamāks, jo Vāgners ienīda ebrejus, un viņa skaņdarbi bija populāri nacistu vidū. Tomēr, Latvijā dzīvo arī krievi. Un, ja valsts ir pret krieviem, nevar gaidīt, ka krievi būs par valsti. Puškins uz tiltiņa ir diezgan labs variants. Derētu Maskavas parkā.