Aģentūra LETA ziņo, ka Āgenskalna sākumskolu otrdien nav apmeklējis 201 bērns, taču pie ārstiem pagaidām ir vērsušies vien 19 skolnieki, no kuriem trīs ir hospitalizēti, sacīja LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
Epidemiologs pieļauj, ka daudzus bērnus vecāki atstājuši mājās arī piesardzības dēļ. Visticamāk, bērni ir inficējušies ar norovīrusu infekciju, norādīja J.Perevoščikovs.
Patlaban vēl notiek epidemioloģiskā izmeklēšana par šo gadījumu, tiek veikta bērnu aptauja un pārbaudīti darbinieki, kas saistīti ar pārtikas pagatavošanu skolā, kā arī skolā pieejamais ūdens. Pārbaudes tiek solīts veikt iespējami ātri, taču esot grūti pateikt precīzu dienu, kad būs zināmi rezultāti.
Kā ziņots, LIC speciālisti otrdien Āgenskalna sākumskolā veikuši skolēnu aptauju, lai noskaidrotu, kādus pārtikas produktus bērni ēduši pēdējo dienu laikā un kas varētu būt skolas audzēkņu saslimšanas iemesls. Rezultāti varētu būt zināmi otrdien pēcpusdienā.
Jau vēstīts, ka Āgenskalna sākumskolā pēdējās dienās masveidā saslimuši audzēkņi un minētā iemesla dēļ pirmdien skolā nebija ieradušies 170 skolēni. Tiek pieļauts, ka viņi inficējušies ar Norvolkas vīrusu. Saslimušajiem vērojama slikta dūša, caureja un citi simptomi.
Kā portālam Diena.lv atzina Āgenskalna sākumskolas direktore Ināra Kaķīte, oficiālā atbilde par bērnu saslimšanas iemeslu vēl nav zināma. Otrdien skolā ieradušies vēl mazāk bērnu kā pirmdien, jo, pēc vecāku sniegtās informācijas klašu audzinātājiem, viņi nolēmuši bērnus profilaktiskos nolūkos atstāt mājās.
"Mēs esam skolas mājas lapā izlikuši sludinājumu, ka tiek atceltas visas ārpusstundu nodarbības, visas Ziemassvētku svinības, visi masu pasākumi. Esam lūguši, lai vecāki ir saprātīgi un bērnus ar slimības pazīmēm – paaugstinātu temperatūru, caureju, vemšanu uz skolu neved," portālu Diena.lv informēja I.Kaķīte.
Konkrēti rezultāti par bērnu saslimšanas iemesliem varētu būt zināmi otrdien pēcpusdienā, kad tiks apkopoti bērnu aptaujas rezultāti, norādīja LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs J.Perevoščikovs.
"Saslimuši ir mazo klašu bērni, tāpēc pastāv jautājums, cik viegli būs viņus aptaujāt, cik viegli viņiem būs atcerēties, ko viņi ēda trīs dienas pirms saslimšanas skolā, kas ko ēda un kas ko neēda," norādīja J.Perevoščikovs.
Norvolka vīruss tiek izplatīts ar netīrām rokām, inificētu ūdeni un pārtikas produktiem, izdaloties bacilim no zarnu trakta vai tam izplatoties gaisa pilienu veidā, skaidroja LIC direktore Baiba Rozentāle.
"Cilvēki, kuriem ir vieglas katarālās parādības - klepus, neliela kasīšanās kaklā, tad, kad viņš klepo un šķauda, var uzšķaudīt sīkās daļiņas uz apkārtējās vides priekšmetiem, uz mēbelēm un līdz ar to bērniem notiek inficēšanās caur sadzīves priekšmetiem. [..] Lielākoties jau tas parasti notiek ēdināšanas telpā, bet, lai to varētu pierādīt tiek veikta epidemoloģiskā izmeklēšana," sacīja B.Rozentāle.
LIC direktore norādīja, ka raksturīgākie vīrusa simptomi ir nelaba dūša, vemšana, šķidra un ūdeņaina vēdera izeja. Saslimšanas smaguma pakāpe atkarīga no tā, cik liela ir bijusi inficējošā deva – ja vīrusa koncentrācija ir neliela un tas nav paspējis savairoties, saslimšana var attīstīties vieglā klīniskā formā, kas izpaužas pasliktinātā pašsajūtā, nedaudz šķebinošā sajūtā un nelabā dūša.
"Ir tādi, kam ir izteikta vemšana un caureja, un tad tiek zaudēts šķidrums, kas labākajā gadījumā ir atjaunojams dzerot speciālos sāļu šķīdumus caur muti, bet, ja jau ir atūdeņošanās notikusi, tad jau ir intravenozi jāpilina sāļu šķidumu. Pats galvenais ir atjaunot ūdens sāļu līdzsvaru organismā, jo ar caureju un vemšanu mēs zaudējam gan šķidrumu, gan arī sāļus," skaidroja B.Rozentāle.
Ja slimība norit viegli, tā, visticamāk, pāries divās trīs dienās, taču, ja noticis šķidruma zudums, izārstēties iespējams trīs četrās dienās. Pret Norvolka vīrusu nav izdomātas vakcīnas ne priekš zīdaiņiem, ne pieaugušajiem.
(pievienotas 2., 3. un 4. rindkopa)