Šorīt intervijā Latvijas Radio arī vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) norādīja, ka domei nevajadzētu akceptēt šo būvniecības ieceri.
Uz sēdi gan bija sagatavots pozitīvs lēmumprojekts, jo DUS celtniecība
formāli atbilst apbūves noteikumiem. Taču Pilsētas attīstības
departamenta direktora p.i. Gvido Princis ziņoja, ka lietas materiāliem
klāt pievienoti vairāku institūciju negatīvi atzinumi, tādēļ deputātiem
jāizšķiras akceptēt vai noraidīt DUS celtniecību
Pret balsoja visi komitejas deputāti, izņemot Gundaru Bojāru (LPP/LC), kurš atturējās.
Pēc balsojuma deputāte Aina Žurvļova (Dzimtene) aicināja
visus pieņemt lēmumu par noārdītās kāpas atjaunošanu, savedot ar
smagajām mašīnām smiltis. "Kā var kāpu atjaunot?! Tā tad būs smilšu
čupa nevis kāpa," iebilda Tautas partijas frakcijas vadītājs Edmunds
Krastiņš. Viņa viedoklim piekrita arī citi komitejas deputāti. Turklāt
vairāki norādīja, ka šobrīd krimināllieta par neatļautu kāpas
iznīcināšanu ir izskatīšanas procesā, tādēļ šāda lēmuma pieņemšana
nebūtu pareiza.
Diena jau rakstīja, ka pirms pieciem gadiem degvielas
tirgotājs Trest Oil Co, neuzklausot Berģu iedzīvotāju viedokli un
nesaņemot vajadzīgās atļaujas, iesāka īstenot DUS projektu. Nodarot
videi 12 500 latu kaitējumu, tika norakta Baložu kāpa, iedzīti rievpāļi
kāpas fiksēšanai, patvaļīgi transformēta meža zeme, nemaksājot Rīgas
virsmežniecībai par mežam nodarīto zaudējumu, kā arī tika uzstādīts 50
kubikmetru ietilpības degvielas rezervuārs. Kompānija skaidroja, ka
darbus veikusi pēc būvvaldes izsniegtās būvatļaujas, kas balstījās uz
Rīgas starpresoru komisijas atļauju projektēt DUS.
Pēc
iedzīvotāju protestiem Valsts būvinspekcija apturēja līdz pusei
noraktās kāpas postīšanu un anulēja būvatļauju, ko Trest Oil Co
nesekmīgi centās pārsūdzēt. Pērn RD kompānija iesniedza jaunu
būvieceri, kas bija gandrīz identiska iepriekšējai.
Pārbaudi par Baložu kāpas norakšanu veica arī Ģenerālprokuratūra,
secinot, ka RD institūcijas un Valsts meža dienests, akceptējot
būvprojektu, neveica visas likumā paredzētās darbības. Par to 2004.gada
jūnijā tika ierosināts kriminālprocess par valsts amatpersonas
pienākumu nepildīšanu, kas izraisījis smagas sekas. Procesa tālāka
virzība nodota Valsts policijai.
(papildināta 3.-5. rindkopa)