"XXI gadsimta pirmās desmitgades vidū mums ir jādomā par visas pasaules enerģijas taupīšanu un atmosfēras piesārņošanas novēršanas pasākumiem," projektu nozīmi Dienai uzsver RP ģenerāldirektors Guntis Grīnbergs. Idejas īstenošana dzīvē varētu sākties nākošajā gadā, kad tiks sakārtota Latvijas būvniecības likumdošana.
Pirmo reizi Latvijā iecerēts uzbūvēt zemes siltumu izmantojošas mājas
Spēks sienās
Abas piecstāvu mājas, kurās kopumā paredzēti 50 dzīvokļi (25 katrā), iecerēts uzbūvēt Juglā, Baltezera ielā. Ēku projektu izstrādāja Vācijas arhitektu birojs Mullers Buro, kas vēlāk uzraudzīs arī būvniecības darbus.
Biroja īpašnieks Franks Millers Dienai stāsta, ka šo ēku nozīmīgākie komponenti ir labi izolētas sienas un atkārtota ar ventilāciju izvadītā siltuma izmantošana. "Dzīvoklī būs silts neatkarīgi no tā, vai ārā ir mīnus pieci vai mīnus trīsdesmit grādu," viņš norāda, uzsverot, ka šī tehnoloģija ir nākotnes perspektīva. F.Millers atzīst, ka būvniecības izmaksas "pasīvajām mājām" ir apmēram 20-30% lielākas nekā citām, taču tas ir tā vērts.
Proti, šādās mājās no kopējā apkures enerģijas apjoma elektrības izmantošana sastāda tikai vienu ceturto daļu, tādēļ būtiski samazinās komunālie maksājumi. Pārējais siltums tiek iegūts no zemes sildīta ūdens. Pašlaik Rīgā vidējais gada enerģijas patēriņš ir ap 231 kWh/m2, savukārt "pasīvajā mājā" tas ir tikai 15 kWh/m2, liecina Vācijas pieredze.
Dziļurbuma sūkņus (100 m dziļumā) zemes siltuma iegūšanai tehnoloģijas dārdzības dēļ RP iecerējis uzstādīt gan tikai zem vienas mājas. Otrajā ēkā, kaut arī tā tiks pieslēgta uzņēmuma Rīgas siltums apkurei, pateicoties izmantotajiem materiāliem, enerģijas patēriņš nebūs daudz lielāks, apgalvo RP finanšu direktors Jānis Kosītis.
No koka nedrīkst
Trešdaļu no visiem šādu ēku būvniecībā izmantotajiem materiāliem sastāda koks. "Teorētiski mēs varētu būvēt šogad, bet ir viena problēma. Pagaidām Latvijā nav atļauts celt koka ēkas, kurām būtu vairāk nekā divi stāvi," saka Mullers Buro menedžeris Leonīds Tumasovs. Aizliegums galvenokārt saistīts ar maldīgu uzskatu par koka ugunsnedrošību. "Jau daudzus gadus tādas daudzstāvu koka mājas būvē Vācijā, Austrijā un Šveicē" un pierādīts, ka šie materiāli atbilst visiem ugunsdrošības parametriem, viņš atzīmē.
Ekonomikas ministrijā Diena uzzināja, ka pašreiz spēkā esošajā būvnormatīvā tiek iestrādāti dažādi labojumi, no kuriem vairāki attiecas tieši uz koka izmantošanu daudzstāvu ēkās. "Ja šīs mājas būs augstākas par diviem stāviem, tad vajadzēs izvietot dūmu detektorus un uzlabot cilvēku evakuācijas iespējas, bet pati celtniecība tiks atļauta," saka ministrijas Būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts. Jaunais būvnormatīvu projekts uz Ministru kabinetu varētu tikt nosūtīts divu nedēļu laikā.
Iespējams izsolīs
Tas, vai dzīvojamās mājas tiks pārdotas pašvaldībai, kura pēcāk tur izmitinātu uz dzīvokļiem rindā stāvošos, vai izstādītas atklātā izsolē, vēl neesot izlemts. "Tas būs atkarīgs no domes lēmuma," saka J.Kosītis, atzīstot, ka uzņēmumam finansiāli izdevīgāk būtu mājas pārdot tirgū. Viņš gan nenoliedz, ka iespējami abi varianti, kā tas jau praktizēts jaunuzceltajās mājās Dreiliņos.