Tajā pašā laikā pašreizējais biedrības priekšsēdis Guntis Gailītis _Dienai p_auž, ka «mēs pašlaik ejam ārā no bedres» un «viss notiek».
«Manuprāt, RLB vadības dezinformācijas kampaņa liecina, ka nav atrasts ilgtermiņa risinājums biedrības naudas plūsmas nodrošināšanai un pirms bankrota tiek meklēti vainīgie, jo vēl vēlāk tas kļūtu pilnīgi neloģiski,» tā I. Čaklais, kuram nesen apturētas organizācijas biedra tiesības par nodarīto kaitējumu RLB godam, interpretē G. Gailīša pārmetumus par nolaidīgo RLB vadīšanu, kas raidīti viņa virzienā. Deputāts pieļauj, ka patlaban situācija jau esot tik tālu, ka RLB pilnsapulcei jālemj par sava nama atdošanu valstij, jo biedrība neesot bijusi spējīga to apsaimniekot.
«Es brīnos, ka parādās kaut kāds raksts ar Čaklo, ka biedrībā tagad kaut kas neiet. Varbūt viņš dzīvo augusta mēnesī vai jūlijā. Viss ir pozitīvi,» uz I. Čaklā presei izplatīto paziņojumu atbild G. Gailītis. Sarunā ar Dienu viņš vairākkārt norāda, ka pašlaik situācija ar biedrības namu ir krietni uzlabojusies un vienlaikus tajā notiekot trīs vai četri pasākumi. «Jāseko tirgum līdzi. [..] Nevar būt, ka sen jau cenas bija kritušās, bet tur ir augstas cenas. Skaidrs, ka visi ies tur, kur tas ir izdevīgāk,» augšupeju pamato G. Gailītis. Kļūstot par priekšsēdi, situāciju RLB viņš esot zinājis daļēji: «Ne jau šos visus datus. Tagad rudenī tu uzzini, ka no februāra nav maksāts par siltumu.» Parāds par apkuri bijis 18 tūkstoši latu, no kuriem tagad nomaksāti četri. Arī darbiniekiem, kas nodrošina biedrības nama darbību un tur notiekošos pasākumus, esot kavēta alga.
I. Čaklais tiek vainots arī par viņa ideju RLB sētas mājā ierīkot hosteli, kā īstenošanai tika paņemts kredīts aptuveni 140 tūkstošu latu vērtībā, taču biznesa plāns tā izveidei netika izstrādāts. Hosteļa projekts gan esot ticis radīts, taču toreizējais priekšsēdis to nevirzīja apstiprināšanai Rīgas pilsētas būvvaldē. Iemesls esot bijis tas, ka ēkai nebija paredzētas lodžijas un balkoni, norāda G. Gailītis. Pats deputāts skaidro, ka kredīts tika ņemts, lai dzēstu nodokļu, soda naudu un saimniecisko izdevumu parādus, kas atklājušies neilgi pēc viņa stāšanās amatā. Pēc viņa teiktā - hosteļa izveide, ņemot kredītu, bija sekundāra. «Kredītu bez ķīlas banka nedeva, tāpēc biedrības nams tika par šo summu ieķīlāts,» viņš skaidro. Otrā, tieši hosteļa būvniecībai paredzētā daļa, netika izsniegta, jo jaunā G. Gailīša valde neesot spējusi sniegt tālāku pamatojumu kredīta izmantošanai. «Galvenais iemesls: nav novērsta galvenā problēma saimnieciskajā jomā - biedrība tērē vairāk nekā nopelna un nedara neko, lai šo situāciju kardināli mainītu,» pauž I. Čaklais. Savukārt tagadējā RLB valde aģentūrai LETA norādīja, ka otro kredīta daļu, aptuveni 105 tūkstošus latu, bija paredzēts izņemt līdz 2011. gada 27. janvārim, kad priekšsēdis vēl bija I. Čaklais. Tā neesot tikusi piešķirta, jo 12 mēnešu laikā nebija izstrādāts un saskaņots hosteļa projekts. Šobrīd bankai tiekot maksāti kredītprocenti, savukārt no 2012. gada februārī jāveic kredīta pamatsummas daļas atmaksa. G. Gailītis ir noskaņots pozitīvi: «Atmaksāsim, tas vienkārši ir jādara.»
I. Čaklā priekštecis Valdis Rūmnieks, kas tiek vainots par dzīvošanu pāri biedrības līdzekļiem, Dienai atzīst, ka tolaik viņam trūcis nežēlības un barguma.
«To nevarētu formulēt kā dzīvošanu pāri līdzekļiem, jo īstenībā tas kritums bija diezgan straujš 2008. gadā,» viņš saka. Taujāts, kurai no pusēm RLB situācijas izklāstā varētu būt taisnība, V. Rūmnieks vairāk sliecas par labu G. Gailītim, kas esot «saprātīgs un ekonomisks saimniekotājs».