Par Ķirsi deputāti nebalsoja jo saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pausto atzinumu, Rīgā ir ievēlēti trīs domes priekšsēdētāja vietnieki, kuriem esot tiesības savstarpēji vienoties, kurš pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus.
Savukārt vicemēra Linda Ozola ("Kods Rīgai") atsauca savu priekšlikumu par Ķirša iecelšanu par domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.
VARAM skaidro, ka Pašvaldību likums noteic, ka, ja domes priekšsēdētājs ir atlaists, atbrīvots, atstādināts vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj pildīt priekšsēdētāja pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus.
Tādējādi pēc fakta šādas tiesības priekšsēdētāja vietniekam ir piešķirtas ar likumu. Ja Rīgas valstspilsētas pašvaldības dome ir ievēlējusi trīs priekšsēdētāja vietniekus, tad teorētiski jebkuram no trim būtu tiesības šobrīd pildīt priekšsēdētāja pienākumus.
Ja dome nav noteikusi pašvaldības nolikumā, kurš no trim priekšsēdētāja vietniekiem pildīs priekšsēdētāja pienākumus, tad pēc noklusējuma uzticība ir izteikta visiem trim. Tādējādi attiecīgi būtu pieļaujami, ka priekšsēdētāja vietnieki savstarpēji vienojas, kurš pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, un paziņo to deputātiem, skaidro VARAM.
Ķirsis informēja deputātus, ka visi trīs vicemēri vienojās, ka mēra pienākumus pildīs Ķirsis.
Šodien tika sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, lai ievēlētu mēra pienākumu izpildītāju. Jauna domes priekšsēdētāja vēlēšanas notiks vēlāk, un pagaidām vēl nav skaidrs, kādas balsis veidos jauno vairākumu un attiecīgi - kas tiks virzīts par jauno mēru pēc tam, kad no amata nolēma atkāpties Mārtiņš Staķis (PP).
Pēc konflikta par Satiksmes departamenta darba izvērtēšanu ir sašķēlusies Rīgas domes valdošā koalīcija, kā rezultātā Staķis paziņoja par atkāpšanos no amata.
Viņa līdzšinējie Rīgas domes koalīcijas partneri "Jaunā vienotība" (JV), "Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība" (NA/LRA) un "Kods Rīgai" (KR) ir nolēmuši uzņemties iniciatīvu sarunām par jaunas koalīcijas veidošanu, bet no PP viņi sagaida atsaukumu, pēc viņu vārdiem, "melīgajiem apgalvojumiem".
Viņuprāt, Rīgas domes deputātiem ir jādara viss, lai nepieļautu ārkārtas vēlēšanas, jo tas varot novest pie "pretvalstisku spēku nokļūšanas pie varas galvaspilsētas domē", tāpēc JV, NA/LRA un KR nolēmuši uzņemties iniciatīvu sarunām par jaunas koalīcijas veidošanu. Šīs partijas jutās aizvainotas par "Par/Pogresīvo" (PP) sarunātajiem pārmetumiem, tāpēc gaidīja līdzšinējo kolēģu atvainošanos.
Savukārt PP negrasoties atsaukt kādus apgalvojumus vai atvainoties, tomēr esot gatavi turpināt sarunas ar līdzšinējiem koalīcijas partneriem.
Staķa skatījumā, viņa bijušie koalīcijas partneri - "Jaunā vienotība", Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība un "Kods Rīgai" - faktiski esot izveidojuši citu vairākumu kopā ar "Saskaņu", "Gods kalpot Rīgai" un "Latvijas attīstībai" un lēmumus pieņemot citos kabinetos, nevis kopā ar PP frakciju.
Tam apliecinājums esot balsojums par jaunas izmeklēšanas komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā, kurā bijušie koalīcijas partneri esot balsojuši kopā ar "Saskaņu". Līdz ar to Rīgas mērs vairs nevarot uzņemties atbildību par domes lēmumiem un nolēmis atkāpties.
16.jūnijā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes rīkojumu uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināti Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns.
Amatpersonas atstādinātas pēc trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanas, kas gan vēlāk tika nosaukts par anonīmu ziņojumu, un tam sekojošas dienesta pārbaudes. Pārbaudes laikā esot konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par prettiesisku un nesaimniecisku rīcību departamenta veiktajos ielu asfalta seguma atjaunošanas darbos.
Šis jautājums izgaismojis nesaskaņas starp koalīcijas partneriem "Jauno vienotību" un "Par/Progresīvie", pusēm atšķiroties viedokļiem, kam būtu jāizmeklē iespējamie pārkāpumi.