Domes pārstāvji velk paralēles ar Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes iesaistīšanos atkritumu biznesā, turpretī viņa partijas biedrs Aigars Štokenbergs, gluži otrādi, bažījas par A.Šķēles ieinteresētību šajā reformā. Kā noskaidroja Diena, apturēt noteikumus vēlas somi, kam pieder lielākais atkritumu apsaimniekotājs galvaspilsētā.
Uztraucas par konkurenci
Viens no RAPLM iebildumiem - nav paredzēts, kā tiks noteikts no konkrētā maksātāja savākto atkritumu daudzums. RD vides departamenta vadītājs Askolds Kļaviņš (LZS) gan uzskata, ka noteikumos viss ir skaidri ierakstīts: "Patlaban naudu iekasē no visiem vienādi - pēc regulatora noteiktās normas vidēji katrs deklarētais rīdzinieks maksā 60 santīmus mēnesī, neatkarīgi no tā, cik daudz atkritumu saražo. Saskaņā ar jauno sistēmu katram nekustamā īpašuma īpašniekam vai apsaimniekotājam būs jāmaksā pēc noteiktas formulas - konteineru tilpums reiz konteineru skaits reiz izvešanas biežums un reiz atkritumu izvešanas kubikmetra cena, kādu patlaban noteicis regulators. Pēc tam nama apsaimniekotājs maksu sadala starp iedzīvotājiem vai nu uz galviņām, vai pēc citiem ieskatiem."
Vēl kāds būtisks iebildums ir tas, ka noteikumi ierobežo pilsētnieku tiesības izvēlēties servisa un maksas ziņā atbilstošāko atkritumu apsaimniekotāju. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) to vērtē kā brīvas tirgus konkurences ierobežošanas draudu. Pārmetumu A.Kļaviņš noraida, sakot, ka patlaban brīvā tirgus situācijā esot daudz namu, kuriem atkritumu izvešanas līgums vispār nav noslēgts, jo uzņēmumam neatmaksājas doties pēc vienas, trim miskastēm. Tad šo māju iemītnieki met savas drazas pieturvietās, ceļmalās un citur. Jaunā sistēma savukārt nepieļaus situāciju, kad kāds nav noslēdzis līgumu par atkritumu izvešanu, jo to uzskaitīs pašvaldība un par katru no piecām zonām būs atbildīgs viens uzņēmums. Taču LDDK un lielākais Rīgas atkritumu apsaimniekotājs L&T iebilst pret šo sadalīšanu zonās, sakot, kas tas radīs kāda uzņēmuma monopolstāvokli konkrētajā rajonā. "Demagoģija par konkurences samazināšanos ir apbrīnojama! Trīs ceturtdaļas Rīgas apsaimnieko L&T, vienu rajonu Nelsens, pārējie četri uzņēmumi mēģina kaut kādus klientus no viņiem pārvilināt," saka A.Kļaviņš. Viņš uzsver, ka tieši jaunie noteikumi paredz reālāku konkurenci - jebkuram uzņēmumam būs tiesības pietiekties uz konkursu uz kādu no piecām zonām. Labākais un lētākais piedāvājums uzvarēšot.
Nebūs, kur likt drazas
Kaut gan Latvijas atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere norāda, ka "kopumā ideja, ka RD uzņemas naudas vākšanu un atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu, nav slikta", viņa iestājas par noteikumu apturēšanu, jo tie nav labi pārdomāti. Turklāt "Rīgai vispār nav plāna, ko darīt ar savāktajiem atkritumiem." Poligons Getliņos tuvākajos gados būšot pilns, bet pašvaldība neesot domājusi ne par jauna veidošanu, ne par dedzinātāja celšanu. "Tik lielai pilsētai būtu labi izvēlēties šķirošanas ceļu, nevis poligonu. Pēc iespējas vairāk atšķirot, tos atkritumus, kam ir augsta siltumspēja, dedzināt un atlikušos 3-5% var noglabāt poligonā," optimālāko vīziju ieskicē R.Bendere.
Vides ministrija (VidM), kas ir atbildīga par atkritumu apsaimniekošanas politiku valstī, patlaban detalizēti nav izanalizējusi RD iecerēto reformu. "Mums neviens nav prasījis oficiālu viedokli par šiem noteikumiem, un nav tāda prakse, ka ministrijas to darītu pēc savas iniciatīvas," skaidro VidM Vides aizsardzības departamenta atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Ilze Doniņa. Viņa vien atzīst, ka ar spēkā esošo likumdošanu domes saistošie noteikumi nesakrīt. Piemēram, norma, kas atļauj atkritumu radītājiem slēgt līgumu ne tikai ar komersantu, bet arī ar pašvaldību, ir iestrādāta Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumos, kas oktobrī tiks skatīti tikai pirmajā lasījumā Saeimā. LDDK gan aicina deputātus izvērtēt šo grozījumu pamatotību.
Somi sūdzas
Tikmēr izskan dažādas versijas, kam ir izdevīga noteikumu apturēšana. RD vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) saka - dokumenta "apturēšana tā darbības sākumposmā nepārprotami demonstrē ne tikai kādu ekonomisko vai/un politisko spēku ieinteresētību atsevišķu uzņēmumu monopolstāvokļa saglabāšanā." Gan D.Īvāns, gan A.Kļaviņš norāda uz somu uzņēmuma L&T vēlmi saglabāt līderpozīcijas atkritumu apsaimniekošanā Rīgā (līgumu ar šo un pārējām piecām firmām dome noslēgusi līdz 2020.gadam) - patlaban tam pieder ap trīs ceturtdaļām pilsētas atkritumu tirgus. To Dienai apliecina arī kāds informācijas avots, kurš nevēlējās savu vārdu publiskot, uzsverot, ka noteikumu apturēšanā lielu lomu spēlējusi Somijas iejaukšanās.
L&T arī neslēpj savu vēlmi saglabāt esošo situāciju. Uzņēmuma direktors Reinis Ceplis stāsta, ka L&T šķirošanas veicināšanā pilsētā iztērējusi vairākus miljonus, tai skaitā divus - šķirošanas līnijas izveidē, kā arī ar pašu līdzekļiem Rīgas centrālajā daļā maina maisiņu sistēmu uz konteineriem. "No Somijas Rīgā šo gadu laikā ir ieguldīti 20 miljoni eiro, un dividendēs nav izņemts neviens cents, viss ir ticis ieguldīts atpakaļ Latvijā. Un ieguldīts uz paredzamības principiem. Ja vienā brīdī tiek mainīti investīcijas nosacījumi, viss darbs tiek svītrots pāri ar treknu svītru," skaidro R.Ceplis, brīdinot, ka ārvalstu investoriem tas nebūšot labs signāls par Latvijas ekonomikas vidi.
L&T par savām bažām esot informējusi Somijas vēstniecību. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) atzīst, ka vēstniecība ar iebildumiem vērsusies ministrijā, paužot, ka "jūt gan negodīgu konkurenci, gan neizprotamas darbības, kuras nav īsti balstītas uz uzņēmējdarbības principiem."
Varbūt Šķēle
Vēl viena izskanējusī versija, kādēļ noteikumi apturēti, ir par Tautas partijas ierindas biedra Andra Šķēles ģimenes ienākšanu atkritumu biznesā. Uz to norādījis D.Īvāns. Savukārt gluži pretēju viedokli pauž A.Šķēles partijas biedrs A.Štokenbergs - viņaprāt, A.Šķēle ir tieši ieinteresēts atkritumu reformā. "Tas, ka Šķēle ir legalizējis savu atkritumu biznesu, raisa bažas, ka viņš negrasās atteikties no politiskās ietekmes. Atkritumu apsaimniekošana ir augsti regulēta uzņēmējdarbība, sākot jau no pašvaldības puses ar tarifiem," sacīja A.Štokenbergs, paskaidrojot, ka, lai šāda uzņēmējdarbība būtu sekmīga, jābūt pārliecībai par pašvaldības, arī valsts lēmumiem attiecībā uz tarifiem, poligoniem utt.
RAPLM vēl izvērtē RD saistošos noteikumus un par tiem saņemtos iebildumus. Savukārt pašvaldība otrdien kopā ar juristiem un speciālistiem izvērtēs radušos situāciju. Tikmēr darbi pie reformas jau rit pilnā sparā - vides departamentā pieņemti pieci darbinieki, kas strādā pie datu bāzēm un līgumu sagatavošanas.
Reforma. Galvenās iecerētās izmaiņasAvots: RD saistošie noteikumi
- Reforma paredz atkritumu apsaimniekošanas sfēru pārņemt pašvaldības rokās
- Rīgu sadalīs piecās zonās - Centra-Ziemeļu rajons, Kurzemes rajons, Latgales priekšpilsēta, Vidzemes priekšpilsēta un Zemgales priekšpilsēta
- Par katru zonu būs atbildīgs viens pašvaldības inspektors
- Katrā zonā strādās viens operators, kas uzvarēs konkursā uz pieciem gadiem
- Atkritumu konteineri piederēs nevis operatoriem, bet pilsētai
- Iedzīvotāji maksās atkritumu apsaimniekošanas tarifu pašvaldībai
- Tarifu noteiks nevis regulators, bet domes deputāti
- Maksa tiks aprēķināta - izvesto atkritumu tilpums reiz izvešanas biežums reiz domes deputātu noteiktais tarifs
- Pašvaldība maksās operatoriem par Getliņos ievesto atkritumu daudzumu
- Vecrīgā un centrā atteiksies no "maisiņu sistēmas", tiks ieviesti konteineri un noteikts atkritumu izvešanas grafiks, kas netraucēs satiksmi