Pilsētas kanālā vienlaikus varēs braukāt simtiem ūdensmotociklu

"Tad jau Daugava arī būtu pilna," viņš bilst. Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati gan liecina, ka Rīgā reģistrēti 3606 mazizmēra kuģošanas līdzekļi — airu laivas, ūdensmotocikli, kuteri utt. Tie visi gan pa kanālu braukt nevarēs, jo domnieku apstiprinātie noteikumi paredz ierobežojumu — peldlīdzeklis nedrīkst būt garāks par 8 metriem un augstāks par 1,8 (virs ūdens). Peldlīdzekļiem, kas šiem parametriem atbilst un ir motorizēti, nepieciešama satiksmes departamenta atļauja. Lai to saņemtu, atliek vien uzrādīt mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecību un braucamrīka reģistrācijas apliecību. Ja dokumenti uzrādīti, departaments izsniegs atļauju vienu gadu braukāt pa pilsētas kanālu ar īpašu karodziņu, kas jāpiestiprina pie peldlīdzekļa. Taču airu laivām, katamarāniem — braucamajiem, kuriem nav motora, pat nevajag šādu atļauju. Pasit tik plostu, kas nav garāks par 8 metriem, padusē — un dodies uz kanālu! "Principā tas būs baigais haoss. Ar katamarāniem jau ir grūti izgrozīties pa kanālu. Kas notiks, kad tur sabrauks visi," saka ūdens instruktore Laura Sondore no uzņēmuma Aktīvās atpūtas centrs, kas kanālā pērn un arī šogad piedāvā braucienus ar katamarāniem. Viņa domā, ka līdz ar šādiem noteikumiem kanālā bieži varētu parādīties ūdens motocikli, jo tagad tādi piederot daudziem: "Ķīšezerā, kur mēs iznomājam ūdensmočus, tie jau saskrienas. Nezinu kas notiks šaurajā kanālā." Rīgas domē gan problēmu nesaskata un pagaidām nav domāts ierobežot peldlīdzekļu skaitu, kam būtu atļauts pa kanālu kuģot. "Kādus kritērijus tad lai piemēro. Pēc deguniem jau nevar ierobežot," norāda J.Lagzdons. Viņš tomēr bilst — ja departaments jutīs, ka uz atļaujām sāk pieteikties pārāk daudz brauktgribētāju, sākšot domāt.