Raidījums: Rīgā apspriež ieceri ierobežot vai aizliegt ubagošanu

Katrs var nonākt ļaunā situācijā, tas tiesa, bet tomēr- ubagošana (un pie tam uzbāzīga ubagošana) Rīgā ir pieņēmusi īsteni "Eirāziskus" apmērus un ir pienācis laiks to pilnīgi pārtraukt!

Es uz Rīgu braucu reti reiz man bija gadījums ka tantiņa kā jūs sakāt vienmēr stāv vienā vietā un viņas tāpat kā prostitūtas apsargā spēīgi tēvaiņi .Pārliecinājos ka pēc mana ziedojuma 20.san.pienāca tēvainis un viņu nostrostēja.Laikam biju par maz iemetusi vai mēs nedrīkstējām sarunāties.Tāpēc es labāk iemetu savu kapeiciņu studentiņam kas mācās spēlēt.Tās tantiņas ja ir strādājušas saņem vismaz 150 latu pensiju.No ubagošanas nav pasargāts neviens bet tas jau pēdējais variants.

Principā man ubagi nepatīk. Bet kad es redzu tās sirmās tantiņas plānajos mētelīšos, kas paslēpj acis aiz lakata stūra, jo kauns par to, ka jāubago, tad... ziniet, tad es nevaru pateikt, ka ubagošana jāaizliedz. No kā tad lai viņas iztiek? Labi, ka ir viena tāda tante, kas var ieslēgt maģi un dejot tūristiem par prieku, bet mēs taču nevaram gaidīt, ka to darīs visas, vai ne? Un šīs tantītes mani galīgi netraucē. Ne jau tikai degradējušies elementi ubago.

Ubagošana noteikti jāaizliedz. Mums ir pietiekami daudz sociālo dienestu, cilvēkiem palīdzība ir pieejama, ja vien viņi paši šo palīdzību vēlas. Bet - galvenais jau ir tas, ka aiz t.s.s ubagošanas stāv "komercstruktūra", kuru grūti dabūt laikam ciet. Ubagotāji uz ielām ir nolīgti ļautiņi.

Jā, šī ir ļoti nopietna roblēma, kas prasa steidzamu risinājumu, turklāt, ne jau tikai Rīgas domes, bet gan visas valsts līmenī. Uzskatu, ka ir nepieciešams: 1.Izvērtēt situāciju par šādas, nu jau masveidīgas, parādības patiesajiem cēloņiem. 2.Visticamāk, ka parādība ir jāvērtē kopumā, bet katrs gadījums individuāli. 3.Ir jāpiedāvā ļoti iejūtīgi un nopietni izstrādāts rehabilitācijas kurss šiem cilvēkiem. Un tikai pēc tam, mēs varam mēģināt kādas represijas. Jo šie cilvēki arī ir sabiedrības daļa (lai arī kā daži te rauktu savus smalkos degunus) un pašreizējo sociāli-ekonomisko apstākļu spogulis. Un nesakiet, ka šādā situācijā nevar nokļūt neviens. Atcerietiesm kaut vai Benjamiņas kundzes likteni un padomājiet vēl!

Kapēc jāskatās uz citu pieredzi, kurā ubagotājiem ir vai nu pienākums mainīt dzīvesveidu vai viņi nonāk cietumā. Šādas kārtības ieviešana Rīgā radīs tikai zaudējumus, jo nedrīkst visus bezpajumtniekus un ubagotājus mērīt pēc vienas mērauklas. Jāapzina, cik galvaspilsētā ir šādu cilvēku, kas ubagot iet kā uz darbu un kādēļ viņi to dara, kā arī jāreģistrē ubagošanas vietas. Jāizveido komisija un jāpasūta pētījums, pēc tam jārīko ubagošanas vietu izsole un jāorganizē ikdienas nodokļu ievākšana. Alkoholiķi un citi degradētie tipi jānovāc no skatuves, viņu vietā var veikt centralizētu darbinieku atlasi un atvešanu no Rīgas pansionātiem. Priekšroka būtu darbiniekiem ar balsta un kustību orgānu sistēmas bojājumiem. Darbiniekiem jāizstrādā iekšējās kārtības noteikumi, ētikas kodeks, kā arī jāveic darbinieku profesionālo iemaņu un svešvalodu pilnveidošanas kursi. Darbiniekiem jābūt speciāli modelētam un pielāgotam darba apģērbam un lieta aizies. Kapēc pie CSDD bezmaksasstāvvietām varēja padzīt sīkos puišeļus un to vietā salikt pieaugušus vīrus kas pretī dažreiz izniedz kādu papīrīti, bet princips tas pats.

Traucējoši ir, bet sasteigt nedrīkst! Ko darīsim, ja vairosies zagļi?

Šoreis iecere atbalstāma,jo pārāk daudz kļuvuši tie,kas ubagot iet,kā uz darbu,1/3 noteikti."Muzikanti" tuneļos arī atstāj tādu pat iespaidu,nevis radošu,bet ubagojošu,diemžēl.Vajag noteikt vietas un varbūt pat laikus,lai arī sākumā tas šķiet smieklīgi.