Rīgā atdzimst ebreju garīgās dzīves centrs
Rīgas sinagoga, kas ieguvusi Peitavšul nosaukumu, "daudzu gadu garumā ir bijusi un paliek Latvijas ebreju garīgās dzīves centrs, bet pēc Otrā pasaules kara tā ir simbols tam, ka mūsu kopiena turpina dzīvot un attīstīties", uzsver Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko. "Mēs gribam, lai cilvēki nāktu uz sinagogu ne tikai lūgties, bet turpmāk aktīvi piedalītos tās dzīvē," papildina Rīgas ebreju reliģiskās draudzes vadītājs Dāvids Kagans.
Sinagoga ir nozīmīga arī ar to, ka ir viena no nedaudzajām jūgendstilā celtajām sakrālajām ēkām galvaspilsētā. Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš stāsta, ka ēka tapusi pēc ievērojamā arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta un tajā parādās novitātes tā laika jūgendstila arhitektūrā: "Tas ir diezgan agrs gads šāda veida stilistiski vertikālam dalījumam, kas ēkā dominē, un vēlāk kļuva par ļoti izplatītu visā Rīgā." Īpašs ir arī ēkas interjers, kurā iekļauta Senās Ēģiptes arhitektūras formu valoda un elementi: palmu zari, kolonnas ar lotosveida kapiteļiem un papirusa lapu pamatnēm. "Jūgendstils vienmēr ir smēlies iedvesmu pie eksotiskiem motīviem," piebilst profesors.
Sinagogas atjaunošana izmaksājusi 1,4 miljonus latu. 75% līdzekļu Rīgas ebreju reliģiskā draudze saņēma no Eiropas Savienības un Latvijas valsts, pārējo piešķīra dažādas organizācijas un vairāk nekā 100 privātpersonu, ziedojot no pieciem līdz 50 000 latu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.