Par ne to labāko atzītais pērnās vasaras Rīgas domes lēmums izsolīt lielu daļu Lucavsalas - zemes īpašumus 103 hektāru platībā - teju kā atcelts. Pašvaldības speciālisti atsaucas uz likumu Par pašvaldībām, kurā noteikts, ka tad, ja nekustamā īpašuma pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, var rosināt atcelt lēmumu par tā nodošanu atsavināšanai. Jāatgādina, ka Lucavsalas zemes izsoles sākumcena bija noteikta gandrīz 26,6 miljoni eiro, pērnruden rīkotajā izsolē neviens pretendents nepieteicās un tā tika atzīta par nenotikušu. "Līdz ar to netika sasniegts izvirzītais mērķis par Lucavsalas kompleksu attīstību, pārdodot nekustamos īpašumus," pašlaik skaidro Rīgas domes speciālisti.
Lucavsalas zeme nav vienīgais īpašums, kuru Rīgas dome neveiksmīgi mēģina pārdot, atsevišķos gadījumos pat pēc vairākkārtējām izsolēm interesenti tā arī neatrodas, tomēr pašvaldībā nav vērojama masveidīga pieņemto lēmumu atcelšana. Spilgts piemērs tam ir vairāk nekā divdesmit neapbūvētu zemesgabalu lidostas tuvumā, kurus Rīgas dome reiz paredzēja vērienīga izstāžu un konferenču centra būvniecībai. Kad projekts neīstenojās, pašvaldība lēma zemi pārdot – taču vairākkārtīgi centieni nevainagojās panākumiem, pat neskatoties uz izsoles sākumcenas samazināšanu un atteikšanos no zemes gabalu pārdošanas kā vienota kopuma.
Veiksmīgas nav izrādījušās arī daudzas citas izsoles, pērn neļaujot Rīgas domei nopelnīt tik daudz, kā bija iecerēts. Iepriekš jau vēstīts, ka nenodokļu ieņēmumi, no kuriem lauvas tiesu veido plānotie ienākumi no īpašumu pārdošanas un iznomāšanas, pērnā gada beigās izrādījās teju uz pusi mazāki, nekā bija iebudžetēts, turklāt šī ieņēmumu prognoze, grozot budžetu, pērn jau reiz tika samazināta. Lai gan Rīgas domes vadība to nav publiski atzinusi, pēdējos gados notikusī intensīvā īpašumu atsavināšana tiek saistīta ar mēģinājumiem uzlabot Rīgas domes finanšu stāvokli.
Jautāts, vai pašvaldība varētu atteikties arī no citu neveiksmīgi izsolīt mēģinātu īpašumu pārdošanas, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs noteikti atbildēt nevar, par to vēl esot jādomā. Zeme lidostas tuvumā joprojām gaida pircējus, interese esot, taču to bremzējot neskaidrība par lidostas un lidkompānijas airBaltic nākotni. Bijušo Herdera vidusskolas ēku Skolas ielā, kas tika piedāvāta pārdošanai ar mērķi atjaunot tur dzīvojamo funkciju, neizdodas pārdot, pat samazinot cenu, jo ģeopolitiskās situācijas dēļ ārvalstniekiem samazinājusies interese par īpašumu iegādi, bet vietējie iedzīvotāji to reti var atļauties, saka Burovs. Tāpat potenciālie pircēji bez uzmanības atstājuši ēku kompleksu Tallinas ielā, gadiem nelietotās Sanitārās transporta autobāzes teritorijā.
"Interese ir par īpašumiem tur, kur jau notiek uzņēmējdarbība, kur ir naudas plūsma, nevis tukšā vietā," turpina Īpašuma departamenta vadītājs. Viņš atzīst, ka tā ir problēma - neapbūvēti zemesgabali var savus investorus gaidīt arī ilgāku laiku, taču tukšas ēkas prasa uzturēšanu un ieguldījumus, lai nepārvērstos par graustiem.
Viss raksts par šo tēmu lasāms laikraksta Dienas Bizness piektdienas, 28.augusta, numurā!