Šodien Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstīja zemes nodošanu bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai. Zeme tiks nodota lietošanā līdz brīdim, kad nekustamais īpašums būs nepieciešams pašvaldībai tās funkciju nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.
Piecu gadu laikā LFF jāizstrādā stadiona būvniecības dokumentācija un pašvaldībai būs jālemj par turpmāko rīcību ar šo zemi, piemēram, to atsavinot par labu federācijai.
Kā komitejas sēdē teica deputāts Kaspars Spunde (NA/LRA), uzbūvējot stadionu un uzbūvējot jaunu ielu savienojumu caur Kazas sēkli, cietīs daļa mazdārziņu, kuri būs jālikvidē. Līdz ar to pašvaldībai būs jāpiedāvā iedzīvotājiem cita teritorija, kur iekopt dārziņus.
Vairāki deputāti pauda šaubas, vai Lucavsala ir piemērotākā vieta šāda stadiona būvniecībai. Viņu ieskatā, stadions, līdzīgi kā savulaik hokeja arēna Skanstes apkaimē, būtu jāceļ kādā no Rīgas nomalēm, tādējādi dodot iespēju šai apkaimei attīstīties. Savukārt Lucavsalā attīstības iespējas esot ierobežotas, jo tā ir sala.
Lēmumprojekta virzību uz Rīgas domes sēdi neatbalstīja "Progresīvo" deputāti - Alija Turlaja balsoja pret, savukārt Mārtiņš Kossovičs un Igors Kļaviņš balsojumā atturējās.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, tieši "Progresīvo" mēra Mārtiņa Staķa laikā tika parakstīts nodomu protokols par nacionālā mēroga stadiona būvniecību.
Būdams mērs, Staķis preses konferencē informēja, ka nacionālā mēroga futbola stadions Rīgā varētu tikt būvēts Lucavsalā vai Uzvaras parkā. Viņš atklāja, ka sākotnēji tika izskatīti 10 dažādi varianti, bet pēc tam palika trīs. Divas no iespējamām stadiona vietām tika apsvērtas Lucavsalā, bet viena - Uzvaras parkā.
Staķis tolaik atzina, ka viņam pieņemamākais variants šķiet Lucavsala, taču tas esot tikai viņa viedoklis un par to, kur šādu stadionu būvēt, būs jālemj Rīgas domes deputātiem.
Kā šodien komitejas sēdē uzsvēra Kossovičs, viņš cerot, ka domes sēdē varēs balsot par stadiona būvniecību Lucavsalā.
Viņš norādīja, ka ir par šāda projekta īstenošanu Rīgā, taču nepieciešams ievērot visu iesaistīto pušu intereses, lai stadions tiktu uzbūvēts vislabākajā vietā.
Komitejas sēdē Kossovičs neesot dzirdējis atbildes uz daudziem jautājumiem, tostarp par investoriem. Viņa ieskatā, nepieciešama kvalitatīva diskusija, lai apsvērtu citas alternatīvās vietas stadiona būvniecībai.
Gala lēmums par zemes piešķiršanu bezatlīdzības lietošanā LFF būs jāpieņem Rīgas domei.
Balstoties uz pēdējiem publiskotajiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja LFF prezidents Vadims Ļašenko. No šīs summas 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šīs aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.
Apmēram trešā daļa no šīs summas jeb nepilni 16 miljoni eiro ir nepieciešami papildu funkcionalitātei, lai izveidotu kopā strādāšanas telpas, birojus, konferenču zāles, viesnīcu un restorānus.
Pēc projekta realizēšanas objekts ik gadu varētu ģenerēt piecus miljonus eiro ienākumus, tādējādi nosedzot visas uzturēšanas izmaksas, lēsa Ļašenko. Arī LFF viceprezidents un valdes loceklis Olafs Pulks (JV), kurš ir arī Rīgas domes deputāts, atzīmēja, ka stadions pēc darbības sākšanas neprasīs papildu investīcijas.
Pēc deviņu potenciālo stadiona atrašanās vietu izvērtēšanas nonākts pie secinājuma, ka visatbilstošākā vieta, kur būvēt 16 000 sēdvietu stadionu, ir Lucavsala.
UEFA un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) rekomendētā Vācijas arhitektu biroja "Fiebiger GMBH" izveidotā vizualizācija paredz, ka multifunkcionālā sporta kompleksa projekta kopējā platība varētu būt nepilni 119 000 kvadrātmetru, no kuriem stadions aizņemtu nedaudz vairāk kā 66 000 kvadrātmetru.
Pēc LFF aprēķiniem, realizējot šādu projektu, Latviju apmeklētu vismaz par 40 000 vairāk tūristu katru gadu, kas Latvijas ekonomikā katru gadu ienestu papildu 35 miljonus eiro. Ik gadu stadionā varētu notikt vairāk nekā 35 starptautiska līmeņa futbola spēles, kā arī desmit koncerti vai cita veida pasākumi.
Projekts šobrīd ir pirmajā no trīs attīstības posmiem, un tā noslēgums, kas paredz arī projekta nodošanu ekspluatācijā, iecerēts ne ātrāk par 2027.gadu.
Latvijā patlaban nav ceturtās kategorijas stadiona, kā dēļ var izveidoties situācija, ka nacionālajai izlasei jāaizvada spēles kādā citā valstī, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā.