Liktenīgais ledus gabals sievieti Avotu ielā traumējis 2006.gadā - gājēja pakritusi un salauzusi kāju, turklāt vēlāk traumas ārstēšanas gaitā radušās komplikācijas. Sieviete sākotnēji vērsusies pret izglītības iestādi, taču, tā kā skolām nav ne savu juristu, ne līdzekļu advokātu algošanai, problēmu nācies risināt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam.
Sievietes prasība izskatīta vairākās instancēs, kā rezultātā tiesāšanās ilgusi septiņus gadus. Šo gadu gaitā departaments pat pasūtījis ekspertīzi Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem, lai pārliecinātos, ka sieviete saka taisnību un viņas apgalvotais teorētiski arī ir iespējams.
Ar Senāta rīcības sēdes 2013.gada 4.februāra lēmumu tomēr tika atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada 12.oktobra spriedumu, kā rezultātā pašvaldībai ar tiesas lēmumu nācās izmaksāt 6000 latu atlīdzību par labu cietušajai, kā arī segt tiesas izdevumus 141,94 latu apmērā par labu valstij. Departamenta direktors Guntis Helmanis aģentūrai LETA pastāstīja, ka tiesa cietušās prasību apmierinājusi daļēji - sieviete no pašvaldības vēlējusies vismaz 30 000 latu kompensāciju.
Ar tiesas spriedumu uzliktie maksājumi jau segti no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta 2013.gadam apstiprinātās budžeta programmas "Centralizēto pasākumu īstenošana un pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības pakalpojumiem" apakšprogrammas "Izdevumi neparedzētiem gadījumiem".
Helmanis atzina, ka šie neparedzētie izdevumi ir salīdzinošie lieli un jūtami ietekmējuši arī citas ieceres. Piemēram, šogad, līdzīgi kā katru gadu, departamentā ar lūgumu pēc finansiāla atbalsta vērsies Rīgas Pensionēto skolotāju klubs, lūdzot apmaksāt transporta izdevumus diviem šogad jūnijā un septembrī plānotiem pieredzes apmaiņas braucieniem-ekskursijām. Departaments šos braucienus ir atbalstījis jau no 2009.gada, piešķirot līdzekļus no finansējuma, kas paredzēts neparedzētiem gadījumiem, jo šāda veida pasākumi lielai daļai pensionēto skolotāju ir vienīgā iespēja apmeklēt ievērojamas un mīļas dzimtenes vietas domubiedru sabiedrībā.