Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem par lobētāju uzskatāma fiziska persona vai privāto tiesību juridiska persona, kas, savu vai citu privātpersonu interešu vadīta, par atlīdzību vai bez tās veic lobēšanu – apzināti un sistemātiski komunicē ar pašvaldības darbiniekiem nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu privātpersonu interešu īstenošanai.
Ja izmaiņas ētikas kodeksā tiks pieņemtas, domes amatpersonas uzdevums būs publiskot informāciju par lobētāju, ar kuru ir notikušas konsultācijas vai no kura ir saņemta informācija, aizpildot veidlapu un nosūtot to uz noteiktu e-pastu ievietošanai Rīgas domes vai tās struktūrvienības mājas lapā. Veidlapā būs jāmin lobētāja vārds un juridiskās personas, ko tas pārstāv, nosaukums, kā arī jautājums saistībā ar kuru lobēšana ir notikusi.
Lai arī balsojumā atbalsts grozījumiem bija vienbalsīgs, debatēs neapmierinātību ar sagatavoto projektu izteica vairāki komisijas locekļi. Domes juridiskās pārvaldes priekšnieks Jānis Liepiņš vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd valstī nav spēkā neviens normatīvs akts, kas uzliktu par pienākumu lobētāju reģistru veidot, kā arī pauda pārliecību, ka arodbiedrības tam nekad nepiekritīs. "Bet jūs jau nevienā neklausāties!" E.Cilinskim sacīja J.Liepiņš. "Mulsina tas, ka mums nav atsauce uz nopietniem dokumentiem, tādēļ [šādu normu iekļaušanu kodeksā] kāds var apstrīdēt," viņam piebalsoja deputāte Sarmīte Pīka (TP).
Pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs atzīmēja, ka saskaņā ar piedāvāto grozījumu variantu par lobētājiem nav uzskatāmas nevalstiskās organizācijas, taču "tā ir ļoti aktīva lobētāju daļa". Komisijas locekļi norādīja arī uz citām juridiskajām nepilnībām.
E.Cilinskis skaidroja, ka par pamatu lobēšanas reglamentēšanai ņemts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais paraugs un norādīja, ka neviens normatīvais akts neliedz lobētāju reģistru veidot. Komisijas locekļi vienojās, ka līdz nākamajai sēdei iesniegs savus priekšlikumus grozījumu projekta uzlabošanai.
Komisija atbalstīja arī jauna nolikuma izveidi, kas paredz pieņemt domes darbiniekus darbā tikai atklāta pretendentu konkursa kārtībā. E.Cilinskis sacīja, ka šādu prasību varēs attiecināt arī uz pašvaldības uzņēmumu valdes locekļu iecelšanu, uz ko J.Liepiņš norādīja: "Ko jūs te maldināt deputātus, Cilinska kungs. Jūs esat no plaukta nokritis?" Pašvaldības galvenais jurists apgalvoja, ka pašvaldība nav tiesīga regulēt uzņēmumu darbinieku iecelšanas kārtību.
"Jūs jau kļūstat nepieklājīgs," viņam atcirta E.Cilinskis, taču beigās piekāpās, jo "citādi nolikuma pieņemšana tiktu ļoti novilcināta." Arī par šo ierosinājumu komisijas locekļi nolēma vēl iesniegt priekšlikumus.
Bez diskusijām komisijā tika atbalstīts pēdējais darba kārtības jautājums - ierosinājums Rīgas domes finanšu departamentam, lai tas izstrādātu un virzītu apstiprināšanai vienotu apmaksas kārtību par darbu pašvaldības darba grupās, padomēs un komisijās.
Nākamā komisijas sēde plānota nākamnedēļ.