Rīgas ūdens: ieviešot tiešos norēķinus ar iedzīvotājiem, tarifs augtu par 60%

Viņa uzskata, ka arī pārējiem kaimiņiem jāierīko skaitītāji, lai viņi godīgi samaksātu par patērēto. Taču skaitītāji vien visu neatrisina — arī ar tiem kopējais mājas ūdens patēriņš Rīgā var būt par 60% lielāks nekā dzīvokļu skaitītāju kopējā summa. Vainīgi šeit ir divi — neprecīzās mērierīces un ūdens zagļi. Lai maksu par ūdeni padarītu godīgāku, Rīgas domē kārtējo reizi tiek apsvērta iespēja nodrošināt tiešo norēķinu starp iedzīvotājiem un SIA Rīgas ūdens (RŪ). Apsaimniekotāji ir par, savukārt uzņēmums un iedzīvotāji iebilst, ka tas ievērojami palielinātu maksu par pakalpojumu. Saīsināt ķēdīti Līdzīgi kā siltums, arī piegādātais ūdens apjoms rīdziniekiem tiek noteikts pēc mājas kopējā skaitītāja rādījuma. Taču pērn Rīgā namu skaitītāji uzrādīja vidēji par 15% lielāku ūdens patēriņu, nekā rēķinot kopā katrā dzīvoklī uzstādītā skaitītāja rādījumus. Mazāk jutīgie individuālie skaitītāji lēnu ūdens plūsmas var arī neuztvert, daļa starpības rodas, negodīgiem lietotājiem rādījumus kropļojot ar magnēta palīdzību. "Tieši tāpat, kā notiek elektrības zagšana, notiek arī ūdens zagšana," norāda domes komunālā departamenta direktors Juris Kuzma. Šo starpību apsaimniekotājs ir tiesīgs ietvert komunālo maksājumu rēķinā kā korekciju, kas vienmērīgi sadalīta visiem ūdens lietotājiem. Tomēr ir konstatēti gadījumi, ka arī daudz precīzākais mājas kopējais skaitītājs uzrāda lielāku patēriņu, nekā mājai patiesībā ūdens piegādāts, stāsta komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieks Adrians Stuklis. "Mūsu ūdens kvalitāte nav tik laba, tādēļ pirms skaitītāja var veidoties nosēdumi. Nosprostojuma dēļ ūdens spiediens ir lielāks un skaitītājs griežas atrāk, nekā vajadzētu," viņš skaidro. Tādēļ, izņemot no ķēdes vienu tā posmu — mājas lielo skaitītāju — un skatoties tikai iedzīvotāju skaitītājus, reāli patērēto ūdens daudzumu varētu noteikt precīzāk. Kategoriski pret šādām pārmaiņām ir RŪ, kura valdes priekšsēdētājs Vents Balodis (TB/LNNK) norāda, ka, pirmkārt, minēto prasību ievērošana lielākajā daļā Rīgas dzīvojamo māju nav tehniski iespējama, jo XX gadsimta 50.—80.gados celto daudzdzīvokļu māju ūdensvadi ir projektēti, neparedzot individuālo ūdens patēriņa skaitītāju lietošanu. Otrkārt, daudz skaitītāju uzstādīti, neievērojot prasības. Treškārt, visas komunikācijas, ieskaitot ūdensvadus, ir tās īpašnieku kopīpašums, bet to stāvoklis bieži neļauj nodrošināt ūdens piegādi līdz skaitītājiem bez zudumiem. V.Balodis uzsver, ka ievērojami resursi tiek izlietoti, uzturot esošos skaitītājus ap 20 000 mājokļu. "Ja pakalpojuma sniedzējs būtu spiests kontrolēt arī individuālos skaitītājus (350 000—600 000) un nodarboties ar māju iekšējo tīklu apsaimniekošanu, administratīvie iedevumi pieaugtu proporcionāli," norāda RŪ valdes priekšsēdētājs. Tas var izsaukt strauju tarifa pieaugumu par 61,7%. Apsaimniekot vieglāk Atbildot uz pretenzijām, komunālais departaments piedāvā kompromisu — noteikt, ka uz līguma pamata apsaimniekotājs nodrošina ūdensvadu atbilstību visām prasībām. Šādam nosacījumam piekristu Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija. Tās valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis tiešo norēķinu vērtē pozitīvi. Turpretim Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes priekšsēdētājai Laimdotai Šnīderei ir iebildes, jo saskaņā ar RŪ aprēķiniem maksa par auksto ūdeni līdzšinējo 87 santīmu par kubikmetru vietā pārsniegtu lata robežu. Tiešo norēķinu ieviešana prasītu mazākus resursus, ja RŪ līdzīgi kā Latvijas gāze ik mēnesi piemērotu vienādu rēķinu, bet gada beigās veiktu pārrēķinu, uzskata L.Šnīdere. Minēto pretrunu dēļ trešdien domes komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja nepieņēma lēmumu, bet uzdeva komunālajam departamentam veikt aprēķinus par iespējamo maksas kāpumu ūdenim.