SAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka birojs ir izskatījis Tieslietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par pieminekļa demontāžas, pārvietošanas un pārveides iespējamajiem juridiskajiem risinājumiem un iesniedzis ministrijai atzinumu par iespējamajiem riskiem.
Ņemot vērā, ka vēstures jautājumus oficiālā Krievija izmanto gan kā iekšpolitisku, gan ārpolitisku instrumentu un, balstoties uz pieredzi ar līdzšinējo Krievijas reakciju dažādās situācijās vēstures tematikas kontekstā, lemjot pieminekli nojaukt, SAB vērtējumā var būt jārēķinās ar Krievijas atbildes pasākumiem.
Iespējamie būtiskākie riski var būt sekojoši, proti, palielināti Krievijas kiberuzbrukumi kritiskai infrastruktūrai un citiem valstiski nozīmīgiem sektoriem, intensīvas propagandas vēršana pret Latviju, fizisku provokāciju riska pieaugums, ņemot vērā prokremliski noskaņotās sabiedrības daļas noskaņojumu.
Tāpat SAB pieļauj iespējamas individuālas sankcijas pret amatpersonām, kuras ierosinātu vai atbalstītu pieminekļa nojaukšanu. Nav izslēgta arī izmeklēšanu un krimināllietu ierosināšanu Krievijas Izmeklēšanas komitejā - nodaļā, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus.
Starp riskiem arī saskatāma Krievijas ietekmes organizāciju aktivizēšana Latvijas diskreditācijai un provokācijas pret Latvijas diplomātisko personālu un objektiem Krievijā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc valdību veidojošo politisko spēku sadarbības sanāksmes komentēja SAB atzinumu par iespējamajiem drošības riskiem. Viņš pauda, ka situācija Latvijā ir krietni mainījusies pēc Krievijas sāktā uzbrukuma Ukrainai - daudzi sabiedrības locekļi pārdomā savus agrākos uzskatus, aptauju datiem liecinot, ka atbalsts Krievijas karam Ukrainā sarūk ik dienas.
"Iemesls ir, acīmredzot, arī saistīts ar to, ka mēs Latvijā esam apturējuši Krievijas propagandas kanālus un tā vietā sāk nākt cita informācija, tai skaitā arī krievu valodā, kas labāk atspoguļo īstenību, to, kas notiek. Tātad mērķis mums un man arī kā valdības vadītājam ir veicināt sabiedrības saliedētību un vienotu izpratni ne vien par notikumiem Ukrainā šobrīd, bet arī par mūsu valsts patieso vēsturi," sacīja Kariņš.
Viņš arī uzsvēra, ka Rietumeiropai Otrā pasaules kara beigas tiešām nāca kā uzvara, savukārt Latvijas tautai tas bija jaunas okupācijas sākums.
Premjers norādīja, ka viņš pašlaik nemana tendences sabiedrībai sašķelties, drīzāk pretēji - ir redzama tendence, ka sabiedrībā izpratne par notikumiem un Ukrainā un Latvijas patieso vēsturi aug.
Tikmēr Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars sacīja, ka uzskatu atšķirības par dažādiem jautājumiem sabiedrībā pastāv jau pašlaik, piemēram, ir novērotas situācijas, kad automašīnām ar Ukrainas karogiem tiek izsisti stikli vai Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā tiek vajāti citā veidā.
"Tas nozīmē, ka domstarpības jau ir. Tās atšķirības jau ir. Tas, kas ir jāatbild Latvijas valstij - kurā pusē mēs nostājamies? Kāpēc mēs, runājot par to, ka kaut kas, kaut kad sabiedrības daļai varētu nepatikt, aizmirstam, ka jau 30 gadus šis okupācijas simbols ne tikai nepatīk, bet tas ir kā skaudrs atgādinājums. (..) Tas ir kā spļāviens sejā tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir cietuši no Padomju režīma," atzīmēja Dzintars.
NA līderis uzsvēra, ka karš Ukrainā, lai gan ar asinīm, bet ir nesis lielāku vienprātību Latvijas sabiedrībā, tāpat arī politisko partiju starpā par to, ka "vairs nav iespējams izvairīties no izvēles izdarīšanas".
LETA jau vēstīja, ka Saeimas Ārlietu komisija 6.maijā balsojumā atbalstīja ieceri apturēt Latvijas un Krievijas vienošanās pantu, kas regulē memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu.
Komisija vērtēja starpvalstu vienošanās par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13.pantu, kas līdz šim minēts kā galvenais arguments Rīgā, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa aizsardzībai.
Par šī panta apturēšanu nobalsoja seši deputāti, savukārt viens balsošanā nepiedalījās. Kopumā komisijā ir deviņi deputāti.
ziņa papildināta