Pēc salas attīstītāja — SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums (JAU) — pasūtījuma izstrādātā dokumenta mērķis ir precizēt teritorijas izmantošanu un apbūves noteikumus, lai, ņemot vērā Rīgas vēsturiskā centra un plānojamajā teritorijā esošo vērtīgo kultūras mantojumu, ūdeņu akvatorijus un krastmalas, izveidotu "savdabīgu un daudzfunkcionālu darījumu, pakalpojumu, mājokļu, atpūtas un īpaši nozīmīgu sabiedrisko objektu". Paredzēts, ka 65% telpu tiks atvēlētas dzīvojamajai platībai un nepieciešamajai pakalpojumu funkcijai, 25% — komercdarbībai, bet 10% — kultūras darbībai, tai skaitā Laikmetīgās mākslas muzejam.
Apspriešana gan nebūs ierasta, jo sabiedrības vērtējumam tiks nodoti divi 48,5 hektārus lielās Andrejsalas teritorijas detaļplānojuma varianti. Būtiskākā atšķirība starp tiem skar plānoto augstbūvju izkārtojumu. Pirmajā variantā akcents likts posmā gar Eksporta ielu, kur paredzēta līdz 120 metru augsta apbūve, bet pārējā teritorijā iecerēts pazemināts apbūves augstums, savukārt otrais piedāvājums paredz atsevišķas augstceltnes salas teritorijā, toties gar Eksporta ielu — blīvu, bet ne visai augstu apbūvi.
Kā norāda Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta vadītājs Pēteris Strancis, šie detaļplānojuma varianti ir izstrādāti, pamatojoties uz ārzemju arhitektu un pilsētplānošanas biroju Office for Metropolitan Architecture, Ove Arup & Partners Ltd un Inside Outside piedāvāto Andrejsalas un Eksportostas rajona (abu kopējā platība — 123 hektāri) attīstības koncepciju, ko vēl pērnā gada nogalē vērtēja Rīgas pilsētas arhitektu kolēģija. Saskaņā ar to teritorija ir sadalīta trīs joslās — krastmala ir salīdzinoši atklāta un caurskatāma, centrā apbūve ir intensīvāka, bet teritorijās tuvāk esošajai apbūvei "improvizētāka".
JAU iecerējis vispirms sākt attīstīt centram tuvāk esošo Andrejsalu, kas aizņems 10—15 gadus. Eksportostas rajona pārveide savukārt varētu sākties pēc aptuveni pieciem līdz septiņiem gadiem un ilgs 25 gadus. Attīstītāji pieļauj, ka nākotnē šajā rajonā varētu dzīvot ap 65 tūkstoši cilvēku, bet ik dienu strādās 80 tūkstoši cilvēku (plānots izveidot aptuveni 25 000 autostāvvietu). Kopumā vērienīgais projekts izmaksās vairāk nekā vienu miljardu eiro jeb aptuveni 700 miljonu latu.
Kolēģijas locekļi kopumā ambiciozos plānus novērtēja atzinīgi, norādot, ka arhitektiem vajadzētu gan pamatīgāk izvērtēt, kā iecerētais saistās ar Rīgas realitāti, kā arī pārdomāt plānotos apjomus.
Patlaban svarīgākais ir iegūt iedzīvotāju un dažādu institūciju atzinumus un priekšlikumus turpmākajam darbam, uzsver pilsētas attīstības departamenta pilsētplānošanas nodaļas vadītājs Gvido Princis. Lai gan otrdien pieņemtajā domes lēmumprojektā ir paredzēts, ka sabiedriskā apspriešana notiks divas nedēļas, viņš norāda, ka "projekts ir pietiekami apjomīgs, lai apspriešana būtu ilgāka, vismaz četras nedēļas". Sabiedriskās apspriešanas materiāli būs apskatāmi pilsētas attīstības departamentā un Ziemeļu rajona izpilddirekcijā. Datums, kad tā sāksies, vēl tiks precizēts.