Spolītis: Papildinot Uzvaras parka ansambli, varētu svinēt uzvaru neatkarīgi no ideoloģiskiem uzstādījumiem

Iniciatīvas autori Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks skaidro, ka Uzvaras laukums galvaspilsētā tika nodēvēts un neatkarīgās Latvijas laikā iekārtots par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. Tā projekts tapis tautas un daudzu tautību privātpersonu, kā arī organizāciju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā, uzsvēruši autori. Pašreizējais Uzvaras laukums bieži rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas aktivitātes, tamdēļ autori aicina Latvijas brīvvalsts laika projektu, ko izstrādājuši ievērojamākie latviešu arhitekti, inženieri un valstsvīri, īstenot līdz galam.Viens no idejas autoriem Roberts Krastiņš portālam Diena.lv atklāja, ka doma par šādu iniciatīvu radusies, ar pārējiem autoriem diskutējot par Pārdaugavas infrastruktūru, Gaismas pili un tuvējo apkārtni. R. Krastiņš par šādu Latvijas brīvvalsts laika projektu uzzinājis, izlasot Māra Ruka grāmatu Spridzinātāji, kas viņu pamudinājusi iesniegt šo iniciatīvu portālā Manabalss.lv un kā vienu no autoriem piesaistīt arī pašu M. Ruku. "Es pastāstīju, ka ir tāds portāls Manabalss.lv un kāpēc gan to projektu atkal nepacelt gaisā, lai cilvēki uzzinātu, kāda ir Uzvaras laukuma patiesā būtība. Šobrīd tas visiem saistās ar Otro pasaules karu un ne pārāk pozitīvām emocijām, bet patiesībā tur ir apakšā uzvaras simbols latviešu uzvarai pār bermontiešiem,"  portālam Diena.lv sacīja R. Krastiņš. Kopš 25. aprīļa, kad iniciatīva tika iesniegta portālā, parakstījušies 905 cilvēki, taču nepieciešami vēl 9095 paraksti. R. Krastiņš saka, ka cilvēku aktivitāte ir pieņemama, ņemot vērā, ka iniciatīvas autori nav pielikuši nekāda lielās pūles savas idejas popularizēšanā. "Ik pa laikam ir redzami arī uzrāvieni skaita pieauguma ziņā, kad kāds cilvēks ievieto to kādā portālā, kur ir lielāks adresātu loks. Jo vairāk cilvēku par to uzzina, jo straujāk viņi par to parakstās. Šobrīd nekur nav bijis lielajos medijos par šo iniciatīvu stāstīts," saka R. Krastiņš. Viņam šķiet, ka laika gaitā izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu un iniciatīva nonāks arī līdz LR Saeimai, kurā tālāk tiks lemts par idejas realizēšanu.Uz jautājumu, vai šāda iniciatīva nevarētu radīt nepatīkamas sajūtas krievvalodīgo vidū, R. Krastiņš atteica, ka, racionāli skatoties uz šo jautājumu, to iespējams atrisināt arī mierīgā ceļā. Viņš uzskata, ka 9. maija svinībām iespējams atrast arī citu svinību vietu – galvenais neļauties noteiktiem politiskajiem spēkiem ņemt virsroku.Atbalstu šādai iniciatīvai publiskajā telpā izteicis arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs un Vienotības biedrs Veiko Spolītis  - viņš portālam Diena.lv atzina, ka atbalstījis to divu nozīmīgu iemeslu dēļ. "Pirmkārt, parakstoties zem šī aicinājuma ir iespējams atgūt vēsturisko taisnīgumu demokrātisku diskusiju ceļā. Šāda iniciatīva noteikti nav pirmā prioritāte šodienas Rīgā un nepiekrītu aicinājumam vienkārši kaut ko brucināt, jo pēdējo divdesmit gadu laikā ne mazums jautājumu bijuši sasteigti, tāpēc ļoti ceru, ka mans paraksts rosinās sabiedrībā diskusijas par uzvaras cenu neatkarīgi no tā pret ko kurš personīgi ir karojis," sacīja V. Spolītis. Otrkārt, saka V. Spolītis, papildinot Uzvaras parka ansambli Latvijas iedzīvotājiem nākotnē būtu Rīgā iespējams svinēt uzvaru neatkarīgi no ideoloģiskiem uzstādījumiem. "Vēsture mums māca, ka demokrātijās saspīlējumu rada neizdiskutēti jautājumi. Tāpēc rēķinoties ar to, ka starp Berlīni un Maskavu desmitiem miljonu karavīru un civiliedzīvotāju zaudēja dzīvību sekojot nacisma un boļševisma ideoloģiskiem māņiem, būtu īstais laiks apzināties uzvaras cenu un to, ka Otrais pasaules karš ir beidzies, kā arī to, ka uzvara mums viena vienīga, un tā ir tā, ko karavīri un civiliedzīvotāji izcīnīja par brīvību dažādās frontēs,"  portālam Diena.lv skaidroja V. Spolītis.