Sprūdžs: PVN samazināšana apkurei dotu nelielu efektu

Latvijas būvmateriālu ražotājas SIA Sakret 2012. gada kopējais apgrozījums, salīdzinot ar aizpērnā gada apgrozīto līdzekļu apjomu, audzis par 16,5%, informē uzņēmuma pārstāvji. 2012. gadā Sakret Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas kopējais apgrozījums veidoja 15,5 miljonus eiro iepretim 13,3 miljoniem eiro apgrozījumam 2011. gadā --- No mūsdienu kvalitātes kritēriju viedokļa vissliktākajā stāvoklī ir ēkas lauku rajonos, ko būvēja saimnieciskā kārtā, reizēm pat bez projekta dokumentācijas un pienācīgas uzraudzības. Pretenzijas ir arī pret dažiem būvmateriāliem, piemēram, baltie ķieģeļi 318. sērijas ēkās gala sienās kļuvuši mīksti. Sliktas kvalitātes esot tie silikāta ķieģeļi, ko kādreiz ražoja Bolderājā. Renovācijas gaitā nedrīkst pieļaut kļūdas, piemēram, nav jēgas siltināšanai, ja nav nomainītas komunikācijas. --- Esmu ekonomists lielā apsaimniekošanas uzņēmumā. Kad sākās visa šī epopeja, kuru var raksturot ar lozungiem, ka "siltināšana ir panaceja visiem dzīves gadījumiem", "visiem apsaimniekotājiem jāsiltina", "siltināšana (divas kājas) - tas ir labi, nesiltināt (četras kājas) - tas ir slikti", savukārt apšaubīt siltināšanu skaitījās vēl lielāka ķecerība, nekā pie padomju varas slikti par Dižo Ļeņinu izteikties - tomēr tam visam nenoticēju un parēķināju ieguvumus no šī pasākuma. Rezultātā sanāca, ka vienīgais, kas tiek "siltināta", ir ekonomika banku sistēmas un "siltināšanas" biznesa izskatā. Jautājumi, par kuriem "pieklājīgā pārvaldnieku sabiedrībā" kategoriski aizliegts runāt, ir sekojoši: 1. Tie, kas redzējuši māju termogrāfijas, noteikti ir ievērojuši, ka galvenās siltuma noplūdes vietas ir logu šķirbas, ieejas mezgli, pagrabi (īpaši, ja aktuāla kaķumīļu problēma), bojātas paneļu šuves. Paneļu un ķieģeļu sienas nemaz tik ļoti cauri nesalst, tādēļ būtiskus siltuma ietaupījumus var iegūt jau ar minimāliem ieguldījumiem, sakārtojot minētos elementus. 2. Projektējot padomju laiku mājas, ventilācijas sistēmas netika paredzētas, vadoties no apsvēruma, ka gaisa apmaiņa dzīvojamās telpās notiek pa logu šķirbām. Daudzi ir ievērojuši, ka, ieliekot pakešu logus, šie logi visu laiku ir jātur ziemas vēdināšanas režīmā, pretējā gadījumā telpās veidojas mitrums un sasmacis gaiss. Tātad, ja māja tiek hermetizēta - aplikta ar vati un nomainīti logi, siltuma zudumi būs pa atvērtajiem logiem (nu vai arī mitrums bojās mājas konstrukcijas). Ja mājai, kopā ar termosa apvalku, netiek ieviesta ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, lielas jēgas (iedzīvotājiem) no šī pasākuma nav. 3. Pats garšīgākais. Mājas aplīmēšanai ar vati tiek rīkots IEPIRKUMS. Tie, kas ir saskārušies ar veiktiem darbiem "Publisko iepirkumu likuma" rezultātā, zina, ka tā ir iespēja izvēlēties visnekvalitatīvāko un neprofesionālāko darbu izpildītāju. Iepirkuma specifikācijā nedrīkst neatļaut piesaistīt apakšuzņēmējus, tā ir nepamatota konkurences ierobežošana (kas netic, aizejiet ar savu specifikāciju uz LIAA), tad nu rezultātā - darbus veic kāds piektais vai pat septītais apakšuzņēmējs, par naudu, kas palikusi pāri pēc visas starpnieku ķēdītes. 4. Dārgā (un parasti nekvalitatīvā) "kompleksā siltināšana" teorētiski atmaksājas, ja prognozē tiek ielikta nepārtraukta apkures cenas celšanās, un arī tad ekonomiskais efekts parādās tikai apmēram pēc 16 gadiem (ja tas termoss tik ilgi nostāv un mājas konstrukcijas zem tā). [Saskaņā ar Eiropas Padomes (EP) jaunākajiem pētījumiem – ekonomiskais efekts jeb siltināšanas atmaksāšanās var būt sagaidāma pašā ideālākajā gadījumā tikai pēc 50 gadiem, un arī tad tikai teorētiski, bet vidēji - tikai pēc līdz pat 150 gadiem.] Savukārt, ja apkures cenu pieaugums nepārsniedz 3%, kredīta atmaksas laikā (vidēji 20 gadi) līknes tā arī nekrustojas. Nenoliedzami, par savu kopīpašumu ir jārūpējas, tai skaitā, jādomā par apkures izmaksu samazināšanu. Taču - šeit būtu jādomā par savām, nevis banku, "siltināšanas" biznesmeņu un to lobiju interesēm.

Viena no lielajām problēmām ir banku atņemtie dzīvokļi. "Pēc Akermaņa teiktā, lielākās galvassāpes gan sagādā dzīvokļi, kas ir apgrūtināti ar hipotekārajiem parādiem. Lai gan pēc skaita un platības to daļa nav liela, tieši šie dzīvokļi veido lielāko parādu daļu, jo par tiem sen netiek maksāta apkures maksa. Piemēram, Cēsīs namu apsaimniekotāji ir saskaitījuši, ka šie dzīvokļi veido mazāk nekā 3% platības, bet to parādi veido vairāk nekā 30% no kopējā parāda. «Bankas »treknajos gados« deva ārprātīgus hipotekāros kredītus dzīvokļu iegādei, kas sen jau neatbilst reālajai mūsu dzīvokļu tirgus vērtībai. Rezultātā daudzi cilvēki šos dzīvokļus ir zaudējuši, tie pārgājuši banku meitasuzņēmumiem. Taču komunālie maksājumi bieži vien sen jau netiek maksāti, un, kamēr bankas nav ierakstījušas šos dzīvokļus zemesgrāmatā, arī netiek maksāti. Tādēļ tieši šajā posmā ir samilzusi lielākā parādu problēma, un tai nav viegli atrast risinājumu,» vērtēja Akermanis."